Mākslīgā intelekta uzplaukums nes riskus arī finanšu sektorā – būtiska ietekme uz privāto investoru aizsardzību

Foto: Freepik

Mākslīgā intelekta uzplaukums rada arvien vairāk iespēju, taču tajā pašā laikā arvien jaunas bažas vai risināmas problēmas. Tas attiecas arī uz finanšu sektoru. Mākslīgā intelekta uzplaukums palielinās banku atkarību no lielajiem Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģiju uzņēmumiem, radot nozarei jaunus riskus, vēsta aģentūra "Reuters". Tikmēr Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atgādinājusi finanšu institūcijām par to pienākumu no riskiem pasargāt klientus.

Interese par mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu pakalpojumos turpina pieaugt un dažādos veidos, piemēram, saziņā ar klientiem vai klientu kredītspējas noteikšanā, tas jau tiek izmantots.

"Mākslīgais intelekts mainīs to, kā veidojam biznesu. Tās būs tādas pašas pārmaiņas, ja atceramies laiku, kad tika ieviesti bankomāti. Visi bija no tā nobijušies. Tagad finanšu pakalpojumu industrija piedzīvos tikpat lielas pārmaiņas. Jau tagad mākslīgais intelekts ir klātesošs bankas darbinieku ikdienā – es varu atbildēt uz e-pastiem daudz ātrāk, standartizēt informāciju, veikt analīzi," sacīja uzņēmuma "Moody's Analytics" vecākais finanšu pakalpojumu direktors Luī Mariotoni.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde savā pirmajā paziņojumā par mākslīgo intelektu norādījusi, ka Eiropas Savienībā regulētie finanšu uzņēmumi var izmantot mākslīgo intelektu ikdienas darbībās.

Iestāde gan uzsvēra, ka bankas un investīciju kompānijas nedrīkst izvairīties no atbildības un tām ir juridisks pienākums aizsargāt klientus, kad tās izmanto mākslīgo intelektu. Proti, iestādes ieskatā, svarīgi ir tas, ka par uzņēmumu lēmumiem joprojām ir atbildīgas vadības struktūras neatkarīgi no tā, vai šos lēmumus pieņem cilvēki vai mākslīgā intelekta rīki.

Iestāde brīdinājusi, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijai, visticamāk, būs būtiska ietekme uz privāto investoru aizsardzību. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes paziņojums gan nav vērsts uz aicinājumu uzņēmumiem ievērot Eiropas Savienības nesen pieņemto Mākslīgā intelekta aktu, kas stāsies spēkā nākammēnes.

Te runa ir par to, ka uzņēmumiem mākslīgā intelekta lietošanā ir jāievēro Eiropas Savienībā spēkā esošā Finanšu instrumentu tirgus direktīva. Skaidrs, ka riski mākslīgā intelekta izmantošanā, tostarp finanšu sektorā, pastāv, tādēļ aģentūras "Bloomberg" žurnālisti par šo tematu uzdeva jautājumu arī Eiropas Savienības finanšu pakalpojumu komisārei Mairīdai Makginesai.

"Mūsu piegājiens ir, un tas varbūt izklausās truli, bet – tas ir balanss. Ļaujiet industrijai attīstīties, bet ļaujiet tiem, kas to novēro, kā Komisijai un Parlamentam, noteikt, kā tas attīstās. Un mēs vēlamies darīt labu, un mēs skatāmies uz riskiem, nevis ļaujam neierobežotu mākslīgā intelekta attīstību. Un tas jau tiek izmantots finanšu sektorā, es, piemēram, reizēm sarunājos banku lietotnē. Un domāju, ka aiz šī visa ir vēlme attīstīt tehnoloģiju, bet tajā pašā laikā nepazaudēt cilvēka dimensiju. Un ir risks, ka tas var notikt," viņa atbildēja.

Riskus, kurus nepieciešams risināt, saredz arī amerikāņi.

ASV finanšu ministres Dženetas Jelenas ieskatā mākslīgā intelekta izmantošanā finanšu sektorā ir redzami būtiski riski, tajā skaitā saistībā ar naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu, sankciju apiešanu, kā arī riski, ka aprēķinu modeļi sniedz neobjektīvu un neprecīzu rezultātu.

Uz konkrētiem riskiem pagājušajā nedēļā Amsterdamā notikušajā finanšu tehnoloģiju vadītāju sanāksmē norādīja arī Eiropas banku pārstāvji.

Viņuprāt, mākslīgā intelekta spēju attīstībai nepieciešamā skaitļošanas jauda liks bankām vēl vairāk paļauties uz nelielu skaitu tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju. Bahadirs Jilmazs, kurš Nīderlandes bankā ING ir atbildīgs par darbu ar mākslīgo intelektu, aģentūrai "Reuters" norādīja, ka bankas infrastruktūras un iekārtu jomā arvien vairāk paļausies uz lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Viņš skaidroja, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijām nepieciešamā mašīnjauda ir milzīga un bankai tādu izveidot nav iespējams.

Lielbritānija jau pagājušajā gadā ierosināja noteikumus, lai regulētu finanšu firmu lielo atkarību no ārējiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tādiem kā "Microsoft", "Google", "IBM" un "Amazon". Regulatori ir nobažījušies, ka problēmas vienā mākoņdatošanas uzņēmumā var apdraudēt pakalpojumus daudzās finanšu iestādēs.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 26 DALIES : 38