Kopš pandēmijas sākuma Hārvardas T.H. Veselīgu ēku programmas direktors Džozefs Allens un citi eksperti ir vicinājuši sarkanos karogus, sakot, ka tam, ko mēs darījām, lai izsargātos no Covid-19, nav bijusi liela jēgas.
Roku mazgāšana un sociālā distancēšanās ir piemērota, taču, mūsuprāt, nepietiekama, lai nodrošinātu aizsardzību pret vīrusu pārnēsājošiem elpceļu mikropiliņiem, ko inficēti cilvēki izplata gaisā.
Šī problēma ir īpaši aktuāla iekštelpās vai slēgtās vidēs, īpaši tajās, kurās ir daudz cilvēku un ir nepietiekama ventilācija," atklātā vēstulē jau 2020. gada jūlijā norādīja simtiem zinātnieku.
"Ārā ir drošāk nekā telpās" ir kļuvusi par tādu kā Covid-19 mantru. Allens norāda, ka mūsu uzmanības centrā vienmēr ir jābūt tam, kā aizsargāt sevi iekštelpās pat tad, kad nav pandēmijas.
"Mēs esam iekštelpu suga. 90% sava laika pavadām telpās. Gaiss, ko elpojam telpās, ļoti ietekmē mūsu veselību," viņš teica. Un veids, kā to izdarīt, ir ventilācija un gaisa filtrēšana.
Pēteris Apinis jau pērn par to stāstīja, uzsverot, ka Covid-19 infekcijas izplatībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai, ventilācijai un vēdināšanai. Vienkāršoti - ja klase netiek vēdināta un nav ventilācijas, bet viens bērns ir vīrusa izplatītājs, nelīdzēs nekādas maskas un bērnu sēdināšana katrā otrajā solā - vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz.
Resurss: CNN/nra.lv