Saeima otrajā lasījumā pieņem pašvaldību reformas likumprojektu | Jaunveidojamais Tukuma novads BEZ IZMAIŅĀM

Līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā plānots izveidot 40 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā, paredz Saeimā piektdien, 13.martā, otrajā lasījumā atbalstītais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts.

“Šajā nopietnajā laikā, kad valstī izsludināta ārkārtas situācija, Saeima nodemonstrēja konstruktīvu sadarbību. Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, bet vienlaikus ir svarīgi rūpēties par iedzīvotāju veselību. Man prieks, ka Saeima atbalstīja likumu otrajā lasījumā, lai nodrošinātu līdzsvarotāku valsts attīstību. Turpināsim diskusijas komisijā un Saeimā, likumprojektu skatot trešajā lasījumā,” sacīja par likumprojekta virzību atbildīgās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs.

Likumprojekts ietver arī pielikumu, kurā paredzēts noteikt jaunveidojamo novadu teritorijas, to attīstības centrus, kā arī novada pilsētas un novada pagastus. Lemjot par pilsētu statusu, deputāti atbalstīja ierosinājumu Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni un Rīgu noteikt kā lielās pilsētas, nevis republikas pilsētas, kā bija iecerēts sākotnēji.

Ar jauno likuma projektu paredzēts noteikt administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Pašvaldību reforma paredzēta, lai izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā.

Izmaiņas pastāvošajā pašvaldību modelī nepieciešamas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka daudzas pašvaldības nenodrošina visus iedzīvotājiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Pašvaldību administratīvie izdevumi, kas uz vienu iedzīvotāju ir vērtējami kā augsti, nenodrošina racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kā arī liela daļa pašvaldību nespēj uzņemties saistības, lai nodrošinātu attīstību, teikts likumprojekta anotācijā.

Pārmaiņu nepieciešamība attiecas arī uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta un komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi. Tāpat ir būtiski attīstīt perspektīvus saimnieciskās darbības virzienus teritorijā un tam nepieciešamo infrastruktūru, anotācijā pauduši likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Paredzēts, ka 2021.gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

Likumprojekts uzliek pienākumu VARAM līdz šī gada 1.jūlijam izstrādāt metodiku pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.

Tāpat likumprojekts uzdod pienākumu un nosaka pārejas periodu, lai valsts reģistros un informācijas sistēmās varētu veikt attiecīgās izmaiņas atbilstoši jauno administratīvo teritoriju iedalījumam.

Lai pašvaldību reformas īstenošanas likumprojekts varētu stāties spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāvērtē atbildīgajā Administratīvi teritoriālās reformas komisijā un Saeimas sēdē.

Resurss: www.saeima.lv