VID prasīs 70 tūkstošiem iedzīvotāju skaidrot konta apgrozījuma nesakritību ar deklarēto

Attēlam ilustratīva nozīme. Foto: addobe stock

Valsts ieņēmumu dienests secinājis, ka aptuveni 70 000 iedzīvotāju bankas konta apgrozījums būtiski pārsniedz deklarētos ieņēmumus – vai nu paša vai darba devēja ziņotos. Ar “būtiski” šajā gadījumā domāts par vismaz 20 000 eiro gadā jeb vidēji aptuveni 1660 eiro mēnesī.

Dienests Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā prasīs šiem iedzīvotājiem skaidrojumus un labojumus ziņotajā rocībā, un nepieciešamības gadījumā arī nodokļu saistību segšanu.

“Mēs gribam parādīt, ka Valsts ieņēmumu dienests par jums redz. Mēs nedraudam, mēs nenākam ar to, ka jūs sodīsim, nē, vienkārši apskatieties! Jūs paši deklarēsiet, nekādas soda sankcijas nesekos, vienkārši esam godīgi pret valsti, kurā mēs dzīvojam,” teic VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

VID vadība šo plaši raksturo kā aicinājumu iedzīvotājiem sakārtot savu grāmatvedību un atskaites valstij, tai skaitā informējot par darījumiem, kurus tāpat nevajadzētu aplikt ar nodokli. Tā tas varētu būt, piemēram, pārdodot savu mājokli, kas bijis īpašumā piecus gadus, bet netiek slēpts, ka runa arī par centieniem izskaust ēnu ekonomiku.

“Tiem, kuri maksā godīgi nodokļus, nav jāmaksā, jāsponsorē tas kaimiņš, kurš varbūt izvairās no nodokļu maksāšanas, kurš saņem aplokšņu algu… Par tiem pašiem bērniem, kas iet pie tā paša skolotāja. Par mūsu drošību, policistiem, par mūsu valsts aizsardzību,” pauž VID ģenerāldirektore.

Ēnu ekonomiku, protams, ir grūti tā aptvert un izmērīt, tāpēc jau tā ir ēnu ekonomika, bet mēģinājumi ir un gana daudz. Populārākais no tiem Latvijā ir profesora Arņa Saukas ikgadējais ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs, un šeit varam redzēt tā dinamiku pēdējos 15 gados. Latvija ir sarkanā līnija. Jau ilgstoši šīs pelēkās zonas īpatsvars Latvijā svārstās kaut kur starp 20-25% no kopējās tautsaimniecības. Ja paraugāmies uz to, kas tad veido ēnu ekonomiku, šeit bez lieliem pārsteigumiem.

Lielākais faktors aplokšņu algas, arī neuzrādītie ienākumi, neuzrādītie darbinieki. Paraugoties jau konkrētāk nozaru perspektīvā, šeit ilgstoši problemātiskā kā joma bijusi būvniecība, tā tas saglabājies arī šajā pēdējā pētījumā, seko mazumtirdzniecība, pakalpojumi, ražošana un vairumtirdzniecība. Savukārt, jau skatoties uz tādu reģionālu pārklājumu, varam redzēt, ka šeit tas ir samērā līdzīgs. Par Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Pozitīvāk izceļas Zemgale.

Konkrētā pētījuma autors atzinīgi izsakās par šo VID iniciatīvu, kas vismaz kaut kādā mērā varētu palīdzēt mazināt ēnu ekonomiku. Svarīgi esot pašiem iedzīvotājiem sadarboties, citādi pēc tam jau dienests var nākt ar nodokļu uzrēķiniem.

“Tie, kas ir tādi nosacīti prātīgākie, vienkārši atbildēs. Vai nu atbildēs izlabojot, ko ir izdarījuši, vai pierādīs, ka tur problēmas īstenībā nav. Man pašam ir bijuši gadījumi, kad tā dēļ, ka es biju ņēmis kredītu, man arī Valsts ieņēmumu dienests vērsās ar šāda veida līdzīgu vēstuli kaut kādus dažus gadus iepriekš. (..) Daļa, protams, būs nobijušies un zinās, par ko ir nobijušies,” saka SSE Riga profesors Arnis Sauka.

VID vēstules iedzīvotājiem izsūtīs no septembra, sākot ar tiem, kuriem ir lielākā nesakritība starp konta apgrozījumu un deklarētajiem ieņēmumiem.

Resurss: TV Ziņas

DALIES : 0 DALIES : 31 DALIES : 25