Prezidents Rinkēvičs apņēmies panākt plašu jaunās valdības koalīciju

Foto: Ilmārs Znotiņš

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem apņēmies panākt plašu jauno valdības koalīciju, tāpēc aicinājis uz vienotu tikšanos Rīgas pilī piecus politiskos spēkus, liecina prezidenta otrdien, 22. augustā, izplatītais paziņojums.

Rinkēvičs uz tikšanos rīt, 23. augustā, aicinājis "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības un "Progresīvo" pārstāvjus.

Prezidents pauda, ka iepriekšējo konsultāciju laikā viņš no minētajiem politiskajiem spēkiem ir saņēmis "principiālu atbalstu manis izvirzītajiem valsts attīstības mērķiem un veicamajiem neatliekamajiem darbiem".

"Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā, uzskatu, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu.

Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtiskos jautājumos.

Līdzās manis minētajām vidēja un ilgtermiņa prioritātēm tūlītējs uzdevums ir darbs pie 2024. gada valsts budžeta," teikts Rinkēviča paziņojumā.

Pēc līdzšinējām sarunām skaidri zināms, ka 14. Saeimā visplašāk pārstāvētā "Jaunā Vienotība" ir gatava uzņemties valdības veidotāja lomu, un "Jaunās Vienotības" izvirzītā Evika Siliņa ir vienīgā pretendente uz premjera amatu. Taču koalīcijas aprises vēl ne tuvu nav skaidras.

Rinkēvičs pirms šo sarunu sākuma pauda aicinājumu veidot iespējami plašu koalīciju, taču līdzšinējie koalīcijas dalībnieki "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība tieši līdzšinējo trīsvienību kopā ar "Jauno Vienotību" aizvien saredz kā optimālāko arī turpmākajam cēlienam. Vienlaikus viņi atzīst "jaunu situāciju", kas nozīmē valdības veidošanas sarunas no baltas lapas un vēlamu plašākas koalīcijas izveidi.

Nacionālās apvienības pārstāvji sarunā ar prezidentu kā nākamās valdības galveno uzdevumu lokā šodien uzsvēra valsts drošības prioritāti, tajā skaitā – pabeigt robežas infrastruktūras ar Krieviju un Baltkrieviju izbūvi. Tāpat pārrunāti ekonomiskās izaugsmes un reģionu attīstības jautājumi. Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava par partijas iespējām iekļauties nākamajā valdībā izteicās atturīgi, taču atkārtoja iebildumus par "Progresīvo" iesaisti šajā procesā.

"Mēs faktiski neredzētu, ka Nacionālajai apvienībai būtu jāatbalsta tas vairākums, kas bija izveidojies pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurā ir "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Galvenais izslēdzošais elements ir tieši ideoloģiskās atšķirības, kas mūs šķir no "Progresīvo" frakcijas, bet arī kopumā, raugoties no valsts attīstības viedokļa, nebūtu pareizi, ka šādā koalīcijā Nacionālā apvienība mēģinātu iesaistīties tikai iesaistīšanās pēc," sacīja Dombrava.

Atbalstu Siliņai premjera amatā pauž patlaban opozīcijā esošie Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Viņi kopā ar "Jauno Vienotību" veidotu koalīciju ar niecīgu pārsvaru Saeimā – tikai 52 balsīm.

Līdzšinējie koalīcijas partneri atbildi par iesaisti jaunajā valdībā nesniedz; to radīšot turpmākajās konsultācijās.

Valsts prezidentam nominējot Siliņu premjera amatam, partija "Progresīvie" iesaistītos jaunajā koalīcijā ar nosacījumu, ja gūs pārliecību par vienprātību jautājumos par papildu finansējuma nepieciešamību veselības nozarei, cilvēktiesību jautājumiem, kas ietver cīņu ar vardarbību un neiecietību, bērnunamu sistēmas izskaušanu Latvijā un dzīves apstākļu uzlabošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī trešo jomu – ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Nacionālās apvienības iebildumus pret "Progresīvo" iesaisti šajā procesā šīs partijas līderis Kaspars Briškens komentēja diplomātiski – ir jāspēj apsēsties pie viena galda un vismaz mēģināt sarunāties.

"Mēs pilnīgi noteikti ar visām partijām, tostarp Nacionālo apvienību, esam gatavi sēsties pie viena galda un beidzot runāt par idejām, par saturu, meklēt kopsaucējus. Mēs ļoti labi apzināmies, ka starp "Progresīvajiem" un Nacionālo apvienību ir ļoti būtiskas ideoloģiskas atšķirības, bet vismaz mēs no savas puses valsts interešu un stabilas valdības vārdā esam gatavi šīs ideoloģiskās domstarpības nolikt otrajā plānā, vismaz partnerus uzklausīt," pauda Briškens.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 84 DALIES : 113