Pirmās "Latvijas Vēja parku" turbīnas varētu sākt griezties 2028. gadā

Foto: scienceexchange.caltech.edu

Pirms teju diviem gadiem valsts lielākie uzņēmumi – enerģētikas milzis "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" – paziņoja, ka attīstīs kopīgu projektu. Vēja parkus. Tam tolaik izveidota kompānija "Latvijas Vēja parki" (LVP), kas sola nodrošināt tādas turbīnas, kādas Latvijā vēl nav, proti, to garums sasniegs teju 300 metrus. Pirmie parki darbu varētu uzsākt 2028. gadā.

Viens no pirmajiem uzņēmuma vēja parkiem, kas varētu sākt darbību atradīsies Limbažu novadā. Šobrīd norit visas nepieciešamās apspriedes, izpētes darbi un teorētiski jau pēc apmēram diviem gadiem vajadzētu sākties arī būvniecības darbiem, lai 2028. gadā pirmās vēja turbīnas sāktu ražot elektrību.

Gan Limbažu novadā plānotais parks, gan citi atradīsies mežos. Lai vējš sasniegtu turbīnas, ģeneratori būs augstu gaisā. Šeit salīdzinājumam – Pētera baznīcas torņa galotne, plānoto vēja turbīnu maksimālais augstums un Zaķusalas TV tornis – augstākā celtne Latvijā. "Vēja parku" turbīnas – kaut kur pa vidu.

"Vēja parkus mēs būvējam Latvijas teritorijā iekšienē. Un mums ir jārēķinās ar to, ka ir jāsasniedz noteikts vēja ātrums, stiprums, lai turbīna varētu darboties un tā būtu ekonomiski pamatota," skaidro "Latvijas Vēja parku" valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Kopējais uzņēmuma turbīnu skaits varētu sasniegt ap 120. Skaits būs atšķirīgs dažādos vēja parkos. Plānotās turbīnas būšot ne tikai nesalīdzināmi augstākas par tagad Latvijā uzstādītajām, bet arī krietni jaudīgākas. Kompānija sākotnēji plānoja kopumā astoņu dažādu vēja parku būvniecību. Viens – valsts austrumu daļā – īstenots, visticamāk, netiks, jo atsevišķās valsts teritorijās valstī Aizsardzības ministrija parkus drošības aspektu dēļ aizliegusi celt. Protams, arī pārējās vietās vēl nekas nav akmenī kalts. Ar pašvaldībām turpinās sabiedriskās apspriedes.

"Sanāksme, var teikt, bija labi apmeklēta, kā visas sanāksmes par vēja turbīnām. Aktīvākie jau vienmēr ir tie, kuri tomēr saskata kaut kādus riskus vai kuri iebilst. Bez riskiem, vienkārši bez pamatojuma iebilst. Tie vienmēr ir aktīvi un tie vienmēr piedalās," sacīja Ventspils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (LZS).

"Ir jautājumi, kā tas ir, kā tad būs nākotnē, vai tiešām ir nepieciešams tik tuvu vai tālāk prom. Pamatā tie ir jautājumi no iedzīvotājiem, kuru ēku tuvumā tas atradīsies," uzsver Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA).

Pašvaldībās atzīst, ka šajā jautājumā varētu palīdzēt plānotās kompensācijas vietējiem iedzīvotājiem par vēja parku darbību. Taču ne visi jebkurā par projektiem būs sajūsmā – tie, kas iebilst tagad, visticamāk, to turpinās darīt arī pēc šādu kompensāciju izziņošanas, prognozē Ventspils novada domes priekšsēdētājs. Par enerģētiku atbildīgajā ministrijā atzīmē, ka plāns celt vēja parkus mežā vērtējams pozitīvi. Ja ir zeme – kādēļ to neizmantot?

"Faktiski visās valstīs, kurās tas īpatsvars mežu ir pietiekami liels, lai varētu izmantot vēja elektrostacijas, tiek izskatīti varianti arī par vēja elektrostaciju izvietošanu mežā. Tostarp, piemēram, Somijā un Zviedrijā, kur mežu īpatsvars ir pat pāri jau 60 %. Viens no tādiem zināmākiem piemēriem ir Vācijā, kur konkrēti pēc statistikas aprēķināts, ka šobrīd vairāk nekā 9 % no visiem vēja parkiem ir izvietoti tieši meža teritorijās,"

skaidroja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle.

LVP atzīmē, ka parku būvniecībai lielas meža platības jāizcērt nebūšot. Daļā gadījumu vajadzēs paplašināt ceļus, lai milzu turbīnas ievestu mežā, taču šajā gadījumā palīdzēs jau esošā "Latvijas valsts mežu" infrastruktūra. Tāpat katrai turbīnai būšot vajadzīgs ap hektārs zemes, un tur, visdrīzāk, koki būs jāizcērt.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 29 DALIES : 43