Pašvaldību pārstāvjiem iebildumi pret IZM skolu tīkla reformas plānu

Foto: Aleksandra Straume/Latvijas Televīzija

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piektdien, 11. augustā, prezentēja pašu izstrādāto plānu, kā uzlabot izglītības sistēmu pamata un vispārējā izglītībā. Plānā iekļauts gan skolu samazinājums, gan minimālo skolēnu skaita noteikšana, gan arī pedagogu atalgojuma palielināšana.

IZM risinājuma plānā ir pedagogu atalgojuma palielināšana līdz vidēji 2500 eiro trīs gadu periodā. Šobrīd pedagogu atalgojums ir pārāk mazs, uzskata Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").

"Tad, ja mēs raugāmies caur skolotāju prizmu, saprotam, ka algas mums ir bijušas ilgstoši nepiedodami zemas. Skolotāju sagatavošana ir bijusi atlikta. Pamesta, es gribētu teikt, novārtā," sacīja Čakša, norādot, ka viņas politiskais uzstādījums ir kvalitatīvs skolotājs.

Bet – tas nozīmē, ka klasēm būs jābūt lielākām, un skolām – mazāk. Plānā paredzēts minimālais skolēnu skaits klašu grupās. Bet skolu skaita samazināšanās ļaus pedagogus, kas pašlaik ir izsijāti pa dažādām skolām, uz pilnu slodzi nodarbināt lielākās skolās.

Tas ļaušot celt izglītības kvalitāti reģionos, jo ministre pārliecinājusies, ka izglītības kvalitāte valstī visur nav vienāda.

"Pašvaldība veido šo ekosistēmu, pašvaldības ir skolu dibinātājs, un pašvaldība ir arī skolu slēdzējs. Un tādēļ mēs šobrīd savā ziņojumā iedodam skaidru rāmi, jo viens no šiem kompleksajiem risinājumiem ir arī finansēšanas modeļu maiņa. Finansēšanas modelis, kas bija līdz šim, skaidri parādīja, ka nebija iedots motivators. Rīcības motivators," pauda Čakša.

Ministrijas plāns gana labi izskatās uz papīra, taču pašvaldību pārstāvji ar visu apmierināti nav.

Cēsu novada izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus – Narvila sacīja, ka ir būtiski skatīties arī uz cilvēkresursu nodrošinājumu: "Šobrīd, analizējot šo ziņojumu, mūsuprāt, tās lietas paliek otrajā plānā.

Tiek tiešām skatīts vairāk tieši skolu tīkls, kas runā par ēkām, infrastruktūru, kilometriem, bet neskata pēc būtības šos jautājumus, kas mums ir aktuāli."

Tikmēr Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis (Latvijas Reģionu apvienība) sacīja, ka nav saprotams, kā no 30 bērniem 7. līdz 9. klašu posmā pašvaldībai vidusskolā pēkšņi atrast 60 skolēnu. Savukārt Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš - Eglītis ("Jaunā Vienotība") pastāstīja, ka tikšanās laikā vairāk runāts par vienas vai dažu skolu sāpīgiem piemēriem, kas liek uzdot jautājumu, vai tie veido kopēju izglītības telpu Latvijā.

IZM solījusi pašvaldību pārstāvjiem līdz pirmdienai vēl izanalizēt viņu sūdzības un tad jau pilnveidoto risinājumu augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai nodot izskatīšanai valdībā.

Resurss: LTV ziņu dienests/lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 69 DALIES : 77