7. oktobrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēde, kurā kopā ar Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci tika apspriests Ministru kabineta un LPS 2021. gada vienošanās un domstarpību protokols.
Izprotot šā brīža sarežģīto situāciju, LPS Dome vienoti nolēma no savas puses atlikt protokola parakstīšanu, lai vēl turpinātu diskusijas ar Finanšu ministriju un rastu kopīgu kompromisu tieši jautājumā par plānoto pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu. Pārrunas un protokola iespējamā parakstīšana paredzēta vēl līdz valsts budžeta iesniegšanai Saeimā, proti, līdz šā gada 15. oktobrim.
Būtiskākās domstarpības ir par Finanšu ministrijas piedāvātajām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē, kas samazina pašvaldību budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu līdz 75%. Pašvaldības nepiekrīt šādai pārdalei, kas nākamgad negatīvi ietekmēs budžetu, turklāt nozīmīgi tas skars tieši Latgali. Tāpēc LPS Domes sēdē tika izteikts priekšlikums turpināt kopīgas diskusijas un rast kompromisu attiecībā uz pašvaldībām, kuras nodokļu proporcijas maiņa skars visvairāk.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka situācija patiesi ir ļoti nopietna un daudzām pašvaldībām pārsniedz kritisko izdzīvošanas robežu. Tāpēc pašvaldības aicina valdību izprast situāciju, būt solidārai un rast risinājumu ar papildu valsts budžeta mērķdotāciju 9,2 miljonu eiro apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc izlīdzināšanas ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4%. Tās ir kopumā 77 pašvaldības visā Latvijā, kurām budžeta samazinājums būs lielāks par minētajiem 4% un kuras saņems sāpīgu sitienu, ko jutīs iedzīvotāji visā valstī.
Līdz šim diskusiju rezultātā panākta vienošanās jautājumā par iespēju paplašināt pašvaldībām aizņemšanās iespējas, nākamajā gadā paredzot aizņēmumus arī izglītības iestāžu investīciju projektiem un vienam prioritāram investīciju projektam, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar ierobežojumu līdz 400 000 eiro.
Lai 2021. gadā varētu segt īslaicīgu finanšu līdzekļu deficītu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai, pašvaldībām no valsts budžeta būs pieejams arī aizņēmums budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trīs gadiem. Tāpat kā 2020. gadā, pašvaldības varēs saņemt aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai jau esoša bērnudārza paplašināšanai un aizņēmumus pašvaldību investīciju projektiem ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai, tajā skaitā transporta infrastruktūras projektiem, saistībā ar Covid-19 izplatību.
LPS Domes sēdē tika panākta vienošanās, ka pašvaldības līdzfinansējums investīciju projektu īstenošanai ir 15% apmērā, bet izglītības investīciju projektiem – 10%. Vienošanās panākta arī par iespēju aizņemties investīciju projektu dokumentācijas (tehniskā projekta) izstrādei Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem. Jānis Reirs solīja sadarboties ar LPS un ņemt vērā pašvaldību ieteikumus, strādājot pie nosacījumiem ES fondu un Atjaunošanas fonda finansējuma plānošanā.
Protokolā fiksētas vienošanās par meliorācijas sistēmu attīstību un pilnveidi, sadarbību publisko ūdeņu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, valsts budžeta līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem. Tāpat panākts kompromiss par garantētā minimālā ienākuma un trūcīgās personas ienākumu līmeņa paaugstināšanu, pašvaldību tiesībām saglabāt maznodrošinātas personas statusu, mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem (ielām) un citiem jautājumiem.
Savukārt protokola domstarpību sadaļā noteikts, ka no nākamā gada pašvaldību budžetā jānovirza vismaz 25% azartspēļu nodokļa ieņēmumu, kā tas bija līdz 2020. gadam, un jāatjauno līdz 2020. gadam spēkā esošā dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļa pašvaldību budžetā. Sēdē Juris Pūce solīja vidējā termiņā pakāpeniski atgriezt daļu dabas resursu nodokļa ieņēmumu pašvaldību budžetos.
Tāpat nav rasts kompromiss jautājumā par pakāpenisku visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta, īpašas valsts programmas īstenošanu nomales efekta samazināšanai novados pēc administratīvi teritoriālās reformas, kā arī īpašas valsts programmas nodrošināšanu katras jaunizveidotās administratīvās teritorijas individuālo priekšrocību atbalstam u. c.
LPS uzskata, ka 2021. gadā jāparedz sabiedriskā transporta pieejamība iedzīvotājiem vismaz 2020. gada apjomā, lai iedzīvotāji visā valsts teritorijā varētu nokļūt uz darba vietām, skolām, ārstniecības iestādēm u. c.
Ar pilnu MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola tekstu varēs iepazīties pēc tā parakstīšanas jau tuvākajā laikā. Protokola parakstīšana notiek pēc tā apstiprināšanas LPS Domē un Ministru kabinetā.
Papildu informācija:
MK un LPS sarunu process un protokola parakstīšanas gaita noteikta likumā “Par pašvaldībām” un MK noteikumos nr. 585 “Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses”.
Informāciju sagatavojusi:
Liene Užule
Komunikācijas nodaļas vadītāja,
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Latvijas Pašvaldību savienība
Mobilais tālrunis: +371 26519920
Liene.uzule@lps.lv
www.lps.lv
Twitter: @lps_lv; @LPSBrux
Facebook: @PasvaldibuSavieniba
-2.37'C
Pasākumi
Aptauja
