Novadu reformas likuma pārskatīšanai plāno vairākas sēdes, bet ne plašas pārmaiņas kartē

Foto: LETA, Zane Bitere

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nākamnedēļ ķersies klāt Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumiem. Lai arī uzdevums Saeimai ir pieņemt lēmumu par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam, sagaidāmi priekšlikumi arī par pārmaiņām vairākos citos novados. Dažas pašvaldības jau lēmušas par atsevišķu novadu šķelšanos, citviet politiķi un iedzīvotāji vāc parakstus. Kādas vēl izmaiņas novadu sadalījumā apspriežamas?

Iespēja rosināt novadu izmaiņas – nākamgad

Trīs gadu laikā kopš administratīvi teritoriālās reformas iezīmējušās vairākas problēmas. Vispirms Satversmes tiesa uzdeva likumdevējam atrisināt Varakļānu novada piederību, jo tā pievienošana Rēzeknes novadam neatbilda Satversmei.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien sāks darbu ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Pašvaldību darbu pārraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija citas izmaiņas likumā pašlaik nevirza, ko iepriekš intervijā Latvijas Radio pamatoja nozares ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").

"Šobrīd nebūtu jāpārzīmē novadu robežas. Būtu tikai jāizpilda Satversmes tiesas spriedums. Kopš vēlēšanām pagājis gana maz laika, nav pat viens pilns sasaukuma laiks – četri gadi. Tāpēc novadiem nav bijis gana daudz laika sastrādāties, veidot kopīgu administrāciju, uzņēmumus, iestādes, kaut vai pierast vienam pie otra emocionālā ziņā. Tātad šis laiks ir par īsu, lai pārzīmētu novadu robežas," viņa pauda.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi paredzēs iespēju pēc nākamā gada vietvarām rosināt novadu robežu izmaiņas.

"Pēc 2025. gada, veicot iedzīvotāju aptaujas, novadi varēs nākt ar priekšlikumiem par kādas teritorijas atdalīšanu vai pievienošanu citam novadam. Esam gatavi šos noteikumus atvieglot," apliecināja Bērziņa.

Pieļauj diskusijas par valstspilsētu un apkārtnes novadu neapvienošanu

Pēc novadu reformas pusratā palikusi Garkalnes pagasta dalīšana. Turīgo pagastu pirms četriem gadiem visai negaidīti iekļāva jaunveidotajā Ropažu novadā. Iespējams, Garkalnes novada centrs atkal varētu mainīties, jo likumā Ropažu un Ādažu novadiem uzdots izlemt par Garkalnes robežu grozīšanu. Iedzīvotāju aptaujā divas trešdaļas dalībnieku atbalstīja pievienošanos Ādažiem. Tās domē darba grupa izvērtē iespējamos nākotnes scenārijus.

Savukārt Babītes atdalīšanu no Mārupes prasa pašlaik apvienotās domes deputāti. Aktivizējušies arī Ikšķiles interešu aizstāvji, norādot uz nomales efektu lielajā Ogres novadā. Un vēl vairākās vietvarās ieskanas vēlme pārskatīt novada robežas. Vai tas šopavasar varētu atspoguļoties parlamenta lēmumos?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs

pieļauj diskusijas par Zaļo un zemnieku savienības rosinājumu no likuma izņemt līdzās esošo novadu pievienošanu valstspilsētām 2029. gadā, bet par citu novadu robežu pārzīmēšanu ir skeptisks.

"Mans personīgais viedoklis ir, ka nepieciešams laiks, lai visu pilnībā izvērtētu. Vajadzētu saprast, ka pa šo laiku pašvaldības apvienojas, paņēmušas aizņēmumus, tāpēc papildus tām emocijām un vēlmēm vajadzētu pragmatiski paskatīties, kā varētu notikt [atsevišķu novadu] sadalīšana. Kādi aizņēmumi paņemti, kā sadalītos bilance, vai ir apvienotas kapitālsabiedrības, vai notikusi pašvaldības policijas vai sociāla dienesta apvienošana. Kā tas darbotos kāda novada sadalīšanas gadījumā," uz aspektiem, kas būtu jāņem vērā, norāda Burovs.

Likuma grozījumus cer pieņemt līdz Jāņiem

Problēmas ir pa visu laukumu – trešdaļai pašvaldību ir budžeta grūtības, pakalpojumu pieejamība neuzlabojas, kas ir arī reformas nopelns, uzskata viens no tās aktīvākajiem kritizētājiem opozīcijas pārstāvis Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"). Šī politiskā spēka pārstāvji mudinās likumā iestrādāt kritērijus novadu robežu pārskatīšanai, vadoties no iedzīvotāju skaita izmaiņām, kā arī noteikt valstspilsētām lielāku atbildību tām blakus esošo reģionu pārvaldībā.

"Valstspilsētām jāveido sadarbības teritorijas ar apkārtnes novadu. Valstspilsētām vajadzīga jauna funkcija – organizēt dialogu starp valsti, ministrijām un pašvaldībām. Tādā veidā mēs iegūtu šo iztrūkstošo posmu, kas tieši Latvijā, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, nedarbojas.

Neviens nav atbildīgs par reģionālo plānošanu, politiku," pauž Sprindžuks.

Administratīvo teritoriju likuma grozījumiem lūgta steidzamība, lai tos Saeimā izskatītu divos lasījumos.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sākotnēji aicinās pirmajā lasījumā bez papildu izmaiņām atbalstīt no nākamā gada Varakļānu pievienošanu Madonas novadam. Citu priekšlikumu iesniegšanai likuma izmaiņām paredzēts dot dažas dienas, bet to apspriešanai – līdz pat astoņām komisijas sēdēm, lai likuma grozījumus Saeima pagūtu pieņemt īsi pirms Jāņiem.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 24 DALIES : 37