 Nīkuļojošā Tukuma lidlaukā Vācijas investors sola apvērsumu
Foto: ReZemgale.lv uzņēmīgiem zemgaliešiem
Iespējams, jau šīs desmitgades beigās no Tukuma lidlauka jeb lidostas "Jūrmala", kā tas pēdējos gados tiek dēvēts, ar deviņvietīgu videi draudzīgu gaisa "taksometru" varēsim nokļūt Kauņā, Viļņā, Tallinā vai citos salīdzinoši tuvos galamērķos.
Šādu nākotni sola Brēmenē bāzētais ilgtspējīgas aviācijas jaunuzņēmums "EVIA-AERO", ja tiks dota zaļā gaisma tā ambiciozajiem plāniem Jūrmalas lidostā. Savu ideju lidojumu intervijā "Latvijas Avīzei" atklāj Vācijas kompānijas izpilddirektors Florians Krūzs.
Jūsu uzņēmuma portfelī jau ir vairāk nekā 30 ūdeņraža un elektrisko lidaparātu pasūtījumi, veidojat arī zaļās aviācijas partnerlidostu tīklu Eiropā. Kāda ir jūsu biznesa vīzija?
F. Krūzs: No tehnoloģiskā viedokļa ilgtspējīga jeb zaļā aviācija ir praktiski gatava startam. Mēs redzam, ka vēlākais 2026. gadā jau būs sertificēti lidaparāti. Tātad līdz tam atlikuši nepilni trīs gadi. Bet mums tas nozīmē jau rīt. Un mūsu mērķis ir nodrošināt tam atbilstošu ekosistēmu, kas ietver gan elektrostaciju un uzlādes infrastruktūras izbūvi, gan arī pašu lidojumu pakalpojumu sniegšanu.
Pirmkārt, lai darbinātu ilgtspējīgu aviāciju, ir jārada atbilstoša lidmašīnu uzlādes infrastruktūra uz zemes.
Mums jāgūst pārliecība par šādas sistēmas veiktspēju, ka mēs varam apkalpot šos lidaparātus, nodrošinot pietiekamas enerģijas jaudas, lai tie varētu lidot.
Runājot par turpmākajiem soļiem, mūsu redzējums par zaļo Eiropu ir ilgtspējīgi reģionālie gaisa pārvadājumi galvenokārt biznesa ceļotājiem, kuriem dienas gaitā jādodas no punkta A uz punktu B un atpakaļ. Viņi no rīta dodas ceļā, bet vakarā jau var atgriezties un gulēt savā mājā. Viņiem nav jānakšņo viesnīcās, tāpēc tas ir izdevīgi un ērti.
Kāpēc kā vienu no punktiem savu ieceru realizēšanai izvēlējāties Jūrmalas lidostu?
Mēs lūkojam Eiropas lidostas vai reģionus, kur būtu lietderīgi uzsākt ilgtspējīgas aviācijas projektus. Te ir svarīgi vairāki parametri. Viens no tiem – ap šīm lidostām jābūt ekonomikai, kas spēj nodrošināt biznesa pasažierus.
Šeit – lidostā "Jūrmala" – saskatām attiecīgu potenciālu. Svarīgi, ka objekts atrodas tuvu Rīgai, vieta ir ļoti pievilcīga arī no tūrisma viedokļa. Turklāt lidostas apkaimē ir daudzsološi jaunas industriālās zonas attīstības plāni.
Arī Jūrmalas lidostas infrastruktūra pašreiz ir labā stāvoklī. Tas attiecas gan uz skrejceļu, gan arī pasažieru termināli.
Šeit ir arī laba ceļu infrastruktūra, netālu ir Tukuma dzelzceļa stacija, tātad arī intermodāla ceļošana ir iespējama.
Raugoties plašāk, Jūrmalas lidosta atrodas Baltijas valstu vidū. Tas mums ļauj ikdienā nodrošināt savienojumus ar galamērķiem Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Katru dienu tie būtu trīs līdz četri reisi uz Kauņu, pa trīs lidojumiem Viļņas, Tallinas un Helsinku virzienos.
Esam sākuši līdzīgu projektu arī otrpus Baltijas jūras – Helsinku Austrumu lidostā. Grūti iedomāties labāku vietu par Jūrmalas lidostu, kur veidot bāzi Baltijas valstu tīklam. Faktiski mēs šeit atradām visu, kas mums nepieciešams.
Vai samērā nelielais Latvijas tirgus nav par šauru tik lielām ambīcijām?
Mums tieši patīk nelieli un nišas tirgi. Pirmos piecus darbības gadus katrā mūsu lidmašīnā būs vieta deviņiem pasažieriem. Un esam pārliecināti, ka būs pietiekami daudz pasažieru, lai piepildītu šos reisus, jo mums nav jāaizpilda simtiem sēdvietu.
Papildus Kauņai, Viļņai, Tallinai būs arī citas mazākas lidostas Baltijas valstīs, kurām ir nepieciešams savienojums ar šo reģionu, pat ja tās ir tikai nedēļas nogales, lai apmeklētu, piemēram, jūsu brīnišķīgās pludmales.
Mēs sākam ar deviņvietīgām lidmašīnām, nākamās paaudzes lidaparāti kļūs ietilpīgāki, bet jebkurā gadījumā mums jābūt pirmajās pozīcijās, sagatavojot elektroinfrastruktūru uz zemes, lai nodrošinātu šo lidmašīnu uzlādes iespējas.
Jūs jau zināt, ka arī Latvijā elektromobiļu uzlādei nav pietiekami daudz staciju. Aviācijā mēs iesim citu ceļu un sāksim ar elektroinfrastruktūras izveidi.
Par kādu investīciju apjomu ir runa, īstenojot zaļās aviācijas bāzes projektu Latvijā? Un cik jaunu darba vietu tas sola?
Jūrmalas lidostas teritorijā plānotās 50 megavatu saules elektrostacijas izbūvē mums jāiegulda aptuveni 40 miljoni eiro.
Sākotnējā posmā, kad šeit jau bāzēsies mūsu pirmās trīs ūdeņraža lidmašīnas, lidostā tiks nodrošinātas aptuveni 40 jaunas darba vietas. Bet papildus tam, protams, tiks veicinātas jaunas darba vietas arī saistītās nozarēs, piemēram, loģistikas, viesnīcu un tūrisma jomā. Domāju, ka kopumā mēs varam runāt par 60–80 jaunām darba vietām mūsu projekta attīstības pirmajā posmā.
Cik liela nozīme jūsu zaļo ambīciju īstenošanā ir Eiropas Savienības (ES) finansējumam?
Tas mums noteikti ir svarīgs. Lūkojamies uz vairākiem iespējamajiem avotiem, piemēram, Eiropas pārrobežu infrastruktūrai paredzēto finansējumu un jaunu ilgtspējīgu energoresursu ražošanas attīstībai mērķētajiem ES līdzekļiem.
Vēlos atzīmēt arī ES aizsardzības spēju stiprināšanas aspektu.
Mēs, protams, neveidojam militāros gaisa spēkus, bet mūsu elektrostaciju infrastruktūra ļaus šādas nozīmes lidaparātiem darboties arī krīzes situācijās, jo mēs paši ražojam enerģiju.
Tas nozīmē, ka Jūrmalas lidosta var turpināt darbību, pat ja Rīgā nodziest gaisma. Un tas ir svarīgi NATO kontekstā, jo bez lidaparātiem, kuri jāuzlādē, ir arī daudzas citas lietas, kam krīzes laikā var būt nepieciešama uzlāde.
Kādi ir jūsu ieceru realizācijas termiņi, ja runājam par Jūrmalas lidostu?
Pirmais lidojums 2027. gadā – tāds ir mūsu mērķis.
Lai to sasniegtu, vispirms mums jāsaņem atļauja lielās saules elektrostacijas būvei Latvijā.
Tā iecerēta kā hibrīda elektrostacija, ietverot saules paneļus, enerģijas uzkrāšanas baterijas, kā arī ūdeņraža ražošanu. Tas ir pirmais solis, lai nodrošinātu, ka Jūrmalas lidostā ir pietiekamas enerģijas jaudas.
Ceru, ka nepieciešamo saskaņojumu izdosies iegūt ātri, bet pašlaik nevaru pateikt, cik ilgu laiku tas prasīs, jo tas ir atkarīgs nevis no mums, bet no lēmumu pieņēmējiem Latvijā.
Kad saņemsim šādu atļauju, būs nepieciešami aptuveni trīs mēneši, lai inženiertehniski izstrādātu konkrēto saules elektrostacijas plānojumu. Vēl aptuveni gadu prasīs iekārtu uzstādīšana.
Kad mums ir gatava saules elektrostacija, varam sākt lidojumus, vispirms izmantojot ūdeņraža lidaparātus – deviņvietīgos "Britten-Norman" ražotos "Islander H2", bet vēlāk – amerikāņu "Eviation" elektriskās piepilsētas lidmašīnas "Alice".
Cik maksās zaļie lidojumi pasažieriem?
Domājams, ka īsas distances lidojumu cena varētu būt aptuveni par 15 procentiem augstāka nekā lidojums aviācijas flagmaņu biznesa klasē. Piemēram, pārlidojums no Jūrmalas lidostas līdz Helsinkiem vienā virzienā varētu maksāt virs 350 eiro.
Maija izskaņā tika parakstīts nodomu protokols par "EVIA-AERO" un lidostas "Jūrmala" sadarbību. Ko tas paredz?
Tā kā mēs saskatām pozitīvas Jūrmalas lidostas attīstības perspektīvas, atjaunojot tai pilnvērtīgi strādājošas lidostas licenci, mēs iegādāsimies lidostas "Jūrmala" kapitāldaļas. Mūsuprāt, tas ir pareizais solis, jo ticam šīs lidostas nākotnei.
Mums ir citi līdzīgi projekti, kur mēs nekļūstam par lidostas līdzīpašniekiem, bet kur mums ir zemes nomas līgumi uz 20 gadiem.
Bet jebkurā gadījumā mums vienmēr jāizvēlas pareizie partneri, un mums rūp, lai partnerlidostas sekmīgi darbotos un attīstītos, jo vēlamies, lai ilgtspējīga gaisa satiksme attīstās pēc iespējas plašāk.
Kā zināms, drošības apsvērumu dēļ saistībā ar īpašniekiem Jūrmalas lidosta jau vairāk nekā desmit gadus nīkuļo bez licences. Vai šis apstāklis jūs nedara bažīgu?
Esmu par to dzirdējis, bet tā nav mana problēma. Mēs esam šeit nākotnes, nevis pagātnes vārdā. Patiešām rūpīgi izvērtējām uzņēmuma īpašnieku struktūru. Mums Rīgā ir lieliska juridiskā firma, kas mūs konsultē šajā jautājumā. Un mums nav ne mazāko šaubu, ka lidosta "Jūrmala" ar mums kā partneri atgūs savu licenci.
Priekšnoteikums "EVIA-AERO" ienākšanai Jūrmalas lidostā ir atļauja izbūvēt jaudīgu saules elektrostaciju, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Cik zinu, ar to pagaidām nesokas raiti. Cik ilgi esat gatavs gaidīt uz šādu atļauju?
Tas ir grūts jautājums. Drīzāk tas jāprasa iestādēm, kas to izlemj.
Bet kāds ir jūsu pacietības mērs, ja runājam laika izteiksmē?
Gribētos cerēt, ka risinājumu izdosies rast gada laikā, bet ļoti priecātos, ja tas izdotos ātrāk. Tagad mēs biežāk brauksim uz Jūrmalu un Rīgu, lai runātu par šo jautājumu gan ar amatpersonām ministrijās, gan citām ieinteresētajām pusēm. Stāstīsim par mūsu projektu un veicināsim izpratni par to, kāpēc ir vajadzīga ilgtspējīga aviācija un kāpēc šeit ir nepieciešama liela saules elektrostacija.
Vai jums padomā ir arī kādas alternatīvas šādai aviācijas bāzei, piemēram, Igaunijā vai Lietuvā?
Sagatavošanās šāda projekta realizācijai nozīmē milzīgu darbu, kas saistīts ar inženiertehnisko un biznesa modeļa attīstību. Jau deviņus mēnešus šo jautājumu apspriežam ar lidostas "Jūrmala" vadību. Veicām situācijas izpēti un rūpīgu esošo apstākļu analīzi.
Tas viss prasa ievērojamus resursus, un mums nebūs vienlaikus piecu vai sešu dažādu projektu Baltijas valstīs, mēs to vienkārši nejaudājam.
Atļauja saules elektrostacijas būvei mums ir nepieciešama, bez tās nevaram darboties. Šis jautājums mums jārisina, pat ja tas nenākas viegli. Kā saka, problēmas ir tāpēc, lai tās risinātu.
Dzīvē jau nekas nenāk viegli. Un, ticiet man, tas nav viegli arī Somijā, Rumānijā vai Vācijā, kur mēs pašlaik attīstām līdzīgus projektus. Bet, ja reiz tev ir apņemšanās, kuras realizācijai tici, tev vienkārši jāturpina savs ceļš.
Vai birokrātija ir viens no lielākajiem izaicinājumiem šī projekta īstenošanā?
Tas ir izaicinājums. Bet ar to saskaras ikviens, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību.
Es teiktu, ka viss ir kārtībā, mums vienkārši ar to ir jātiek galā.
Mūsu uzdevums ir pārliecināt ieinteresētās puses par šo ideju un attīstības virzienu, kā arī nodrošināt caurskatāmību it visā, sākot no tā, kas ir mūsu vajadzības, un beidzot ar to, kas mēs esam, no kurienes nākam, kas ir uzņēmuma īpašnieki un kāds ir mūsu finanšu stāvoklis.
FAKTI: No Tukuma lidlauka līdz lidostai "Jūrmala"
1939. gadā saskaņā ar Latvijai uzspiesto savstarpējās palīdzības līgumu PSRS izvietoja savu aviāciju Latvijas lidlaukos. Nacistiskai Vācijai uzbrūkot PSRS, lidlaukus nācās pamest, bet pēc kara šajos lidlaukos atkal bāzējās okupācijas režīma kara aviācija.
1947. gada 18. decembrī PSRS armija sāka paplašināt Tukuma lidlauku, tā teritorijā tika ierīkotas kodolieroču noliktavas.
Līdz Latvijas neatkarības atgūšanai Tukuma lidlauks kalpoja PSRS militārām vajadzībām, pēdējā padomju aviācijas daļa Tukuma lidlauku pameta 1993. gada aprīlī. Atstājot Latviju, lidlauks tika izpostīts un ēkas izdemolētas.
1992. gadā 11. septembrī Tukuma lidlauks nonāca Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas (AM) pārziņā.
1992. gada 28. decembrī AM slēdza lidlauka nomas līgumu ar agrorūpniecisko uzņēmumu SIA "Durbe", pēc kura uzņēmumam tika nodota lietošanā daļa lidlauka nekustamā īpašuma un zeme.
1993. gada pavasarī lidlauks kļuva par Latvijas Gaisa spēku Tukuma rezerves lidlauku (TRL).
2001. gada 31. jūlijā lidlauks tika nodots Tukuma rajona Smārdes pagasta pašvaldības īpašumā.
2005. gada 15. martā tika dibināta SIA "Tukums Airport" (2015. gadā mainīja nosaukumu uz SIA "Sky Port"), kas kļuva par lidlauka operatoru un sāka tā atjaunošanu.
75,75% SIA "Sky Port" daļu pieder SIA "Wings 4 Sky Group" ("W4SG"). Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "W4SG" reģistrēta 1994. gada oktobrī, kas līdz 2016. gadam darbojās ar nosaukumu "K.S.AVIA". Kompānijas īpašnieki ir Artjoms Soloduha (50%), Sergejs Ščukins (48,75%) un Irina Ščukina (1,25%). Kompānijas valdes priekšsēdētājs ir Ščukins.
Pārējās "Sky Port" daļas pieder: uzņēmēja Raimonda Kisiela Kiprā reģistrētajai "KENNARD AVIATION LIMITED Company" (20%) un Tukuma novada pašvaldībai (4,25%).
2015. gadā Civilās aizsardzības aģentūra anulēja lidlauka apliecību SIA "Tukums Airport", norādot, ka saskaņā ar divu valsts drošības iestāžu sniegto informāciju kapitālsabiedrības līdzīpašnieks, proti, "K.S.AVIA" (tagadējais "Wings 4 Sky Group") rada draudus drošībai.
Kopš tā laika par lidostu "Jūrmala" dēvētais Tukuma lidlauks nīkuļo un līdzšinējie centieni to reanimēt bijuši nesekmīgi.
2017. gadā, iegādājoties "Sky Port", lidostā ienāca jaunais investors R. Kisiels. Ar šīm izmaiņām tika mainīta arī uzņēmuma valde, par tās priekšsēdētāju kļuva kādreizējais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, valdē darbojās arī Biznesa augstskolas "Turība" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe un "W4SG" pārstāve Natālija Džeina Maršāne. Tomēr anulēto lidlauka apliecību tā arī neizdevās atgūt.
Pašlaik "Sky Port" vienīgā valdes locekle ir Maršāne.
IECERES
"EVIA-AERO" ir Brēmenē bāzēta aviācijas kompānija, kas apņēmusies attīstīt ilgtspējīgu aviācijas praksi Eiropā.
Kompānija ir parakstījusi nodomu protokolus par desmit ūdeņraža lidaparātu "Islander H2" ("Britten Norman") un 25 elektrisko piepilsētas lidmašīnu "Alice" ("Eviation") iegādi.
Paralēli "EVIA-AERO" ir sākusi zaļās aviācijas bāzu tīkla veidošanu Eiropā, kas ietver lidaparātu uzlādei nepieciešamās elektrības ražošanu (projektu īstenošana sākta Somijā, Vācijā un Rumānijā).
Arī lidostas "Jūrmala" teritorijā 50 ha platībā plānots izbūvēt saules elektrostaciju ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu, kā arī nodrošināt ūdeņraža ražošanu.
2027. gadā no Jūrmalas lidostas plānots uzsākt pasažieru pārvadājumus, izmantojot ūdeņraža lidmašīnas "Islander H2". Saskaņā ar Tukuma novada pašvaldības iecerēm līdzās lidostai plānota jaunas industriālās zonas attīstība.
GUNDARS VAŽA, Tukuma novada domes priekšsēdētājs: "Uz šo projektu raugāmies ļoti cerīgi, jo tas mums atrisinātu arī visas tās iepriekšējās problēmas, kas ir saistītas ar šī lidlauka attīstību. Pašlaik svarīgi ir rast iespēju uzņēmumam izbūvēt lidostas teritorijā plašu saules paneļu parku. Jau kopš pagājušā gada rudens par šo jautājumu runājam ar dažādām iestādēm un ministrijām, bet, godīgi sakot, nekur tālu neesam tikuši. Viss notiek lēni. Mēs investoram pašlaik nevaram pateikt ne jā, ne nē."
ARNIS DAUGULIS, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis: "Lai jaunu elektrostaciju pieslēgtu tīklam, ir sākotnēji nepieciešams pārliecināties par tehniskām iespējām tīklā pieņemt saražoto elektroenerģiju, kā arī izbūvēt pieslēgumu tīklam. Patlaban šajā reģionā brīvu jaudu jaunu ražotāju pieslēgšanai nav, taču, iespējams, tās radīsies līdz ar jauna regulējuma apstiprināšanu par atslēdzamās ģenerācijas pievienošanu tīklam. Līdz jauna regulējuma izstrādei AS "Augstsprieguma tīkls" ir pārtraucis tehnisko prasību izsniegšanu jaunu ražošanas jaudu pieslēgšanai tīklam."
BAIBA GULBE, Satiksmes ministrijas pārstāve: "EVIA-AERO" interese par lidlauka attīstību noteikti varētu piešķirt šim objektam jaunu iespēju attīstīt ar aviāciju saistītu uzņēmējdarbību, veicinot reģiona ekonomisko attīstību un radot inovatīvus uz eksportu vērstus pakalpojumus. Atzīstami, ka šis ir pilnībā privāts projekts, kas nākotnē varētu veicināt aviācijas pakalpojumu daudzveidību. Vienlaikus ir jārēķinās, ka lidlauka infrastruktūras izbūvei un uzturēšanai nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi. Jācer, ka uzņēmējiem šajā jautājumā ir skaidrs darbības plāns, tostarp lidlauka sertifikācijas jautājums noteikti ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, kas jārisina. Jauna lidlauka īpašnieka piesaiste ir būtisks priekšnoteikums, lai tiktu izpildītas lidlauka sertifikācijai noteiktās tehniskās un drošības prasības."
ILMĀRS BLUMBERGS, RTU Aeronautikas, kosmosa inženierijas un transporta institūta asociētais profesors: "Ir skaidrs, ka zaļā aviācija ienāks un būs. Cits jautājums, cik ātri un plaši, jo ir ļoti daudz visādu vēl neatrisinātu tehnisku jautājumu un ļoti daudz kas būs atkarīgs no normatīvā regulējuma. Šobrīd puslīdz droši var paredzēt to, ka komercaviācijā ienāks ūdeņraža risinājumi. Saistībā ar ūdeņradi pasaulē šobrīd notiek ļoti daudz pētījumu, un daudzos gadījumos ir vērojami daudzsološi rezultāti, kas ļauj ar optimismu skatīties šajā virzienā. Ar uzlādes stacijām aviācijā ir sarežģītāka situācija, jo tā labi iederas mazās aviācijas lauciņā, bet komercaviācijā es īsti neredzu, kā praktiski varētu īsā laikā to nenormāli lielo elektroenerģijas daudzumu nogādāt lidmašīnā."
TĀLIS LINKAITS, bijušais satiksmes ministrs, aviācijas entuziasts: "Lai samazinātu CO2 izmešu apjomu aviācijas nozarē, tiek meklēti jauni risinājumi, kā aizstāt fosilo degvielu, – tiek testētas gan ūdeņraža izmantošanas iespējas, gan veikti elektrolidojumu izmēģinājumi. Tomēr visas šīs tehnoloģijas vēl ir sākuma stadijā. Šie pētījumi un izmēģinājumi prasa lielas investīcijas, tai skaitā ir nepieciešami arī lieli energoresursi, lai uzlādētu šos paraugus. Un, ja investoram ir pietiekams finansējums šādas pasaules līmeņa elektrostacijas izveidei, tas ir atbalstāmi. Lai gan es teiktu, ka sākumā varbūt vajadzētu ar kaut ko sākt, pirms ķerties pie šāda vēriena projekta. Bet tā ir investora izvēle. Un nekas jau nav nepaceļams. Principā Jūrmalas lidlauks ir ļoti pateicīga vieta, kur veikt aviācijas izmēģinājumus, jo tas pašlaik faktiski netiek noslogots."
Resurss: Guntis Ščerbinskis, Latvijas Mediji
atjaunots: 2024.g 26.jūnijā | Tukuma Balss (x489)
Novados, Tukums
|
Pasākumi Aktuāli
Aptauja
|
0.64'C
