Nākamgad ārstēs pacientus, ko nevarēja šogad. Budžetā slimnīcām trūkst 20 miljonu eiro

Attēls ilustratīvs. Paula Čurkste, LETA

Neatliekamās palīdzības pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem pirmajā pusgadā izmaksājuši par astoņiem miljoniem eiro vairāk, nekā plānots, bet kopējais valsts budžeta iztrūkums par slimnīcu sniegtajiem pakalpojumiem pusgadā pārsniedz 20 miljonus eiro. Tas apgrūtina visu slimnīcu darbu un palielina pacientu riskus šo palīdzību saņemt novēloti, brīdina Latvijas Slimnīcu biedrība.

Savukārt Nacionālais veselības dienests krīzes situāciju noraida – šogad piešķirtais finansējums ir lielāks, taču labāk jāplāno tā sadale pa mēnešiem. Papildu finansējums valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem nav paredzēts.

Ceturtdien, 5. septembrī, Latvijas slimnīcu biedrība šo problēmu pārrunāja ar Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvjiem.

Vairākas reģionālās slimnīcas iepriekš ziņoja, ka jau gada pirmajos trīs mēnešos liela daļa valsts apmaksāto kvotu medicīniskiem pakalpojumiem bija iztērētas.

Tātad paredzētais finansējums jeb kvotas dažādiem ambulatoriem pakalpojumiem ir vairāk nekā nepietiekams.

Dati liecina, ka slimnīcu darbā kopumā no valsts budžeta nesegtie, bet pacientiem sniegtie pakalpojumi pusgadā pārsniedz jau 20 miljonus eiro. Tas nozīmē pārstrādi. Veidojas rindas, un tāpēc daļa pacientu nāk uz neatliekamo palīdzību. Problēma draud būtiski ietekmēt slimnīcu darba plānošanu un pacientu apkalpošanu arī nākamajos gados, skaidro Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

"Pakalpojumi ir ierobežoti, mēs rakstām rindas, un rindas jau tagad sāk stiepties nākamajā gadā. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā, sevišķi gada sākumā, mēs ārstēsim pacientus no šī gada. Nākamā gada pacientus, kuriem būs nepieciešama izmeklēšana, aprūpe un ārstēšana, mēs ārstēsim tikai otrajā pusgadā vai pat aiznākamajā gadā. Jo ir strikti ierobežojumi un neatliekamās palīdzības saņēmēji ir pārtērējuši tos līdzekļus, kas paredzēti citiem pakalpojumiem. Jo neatliekamo palīdzību nevar nesniegt, teiksim tā," skaidro Kalējs.

Šāda situācija šogad izpaužas krasāk nekā iepriekš, jo plānojums, Kalēja vārdiem runājot, veidots neatbilstoši pagājušā gada rādītājiem un patiesajai šā gada situācijai un vajadzībām.

Papildu finansējums pakalpojumu apmaksai ārstniecības iestādēm šogad nav plānots – pakalpojumi jāsniedz atbilstoši reālajām iespējām un līgumā noteiktajam valsts finansējumam, atbildēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Āris Kasparāns. Šī gada sākumā jau piešķirtais papildu finansējums ir bijis krietni lielāks nekā pērn.

"Kopumā šim gadam mums ir 670 miljoni eiro stacionārajiem pakalpojumiem. Jebkurā gadījumā tā ir ievērojama summa, un 20 miljonu eiro pārstrāde ir 3-4% no kopējā finansējuma. Tāpēc šobrīd nevaram runāt par milzīgu krīzi. Pagājušajā gadā jau gada laikā piešķīra papildu 140 miljonus eiro, jo pārstrādes bija lielas. Šogad sākām ar plus 275 miljoniem eiro. Pieaugums bija. Vai vajadzīgs papildu finansējums? Ir. Bet nerunājam par lielu krīzi kopumā veselības aprūpē," sacīja Kasparāns.

NVD uzsver, ka valsts apmaksātajiem pakalpojumiem slimnīcās plānotais finansējums jāsadala 12 mēnešu periodā.

Praksē vērojams, ka gada sākumā slimnīcas sniedz vairāk pakalpojumu, bet gada beigās mazāk. Tāpēc finansējuma izlietošanu kontrolēšot aktīvāk.

Tāpat neesot pamatojuma apgalvojumam, ka viss finansējums ir iztērēts, jo ik mēnesi ārstniecības iestādes saņem 1/12 daļu no kopējā finansējuma. Līdz ar to gadam plānotais finansējums nav izsmelts, tāpēc ārstniecības iestādēm jāsniedz pakalpojumi līdz gada nogalei no piešķirtā finansējuma.

NVD aprēķinājis, ka kopējais pakalpojumiem piešķirtais finansējums piecu gadu laikā audzis par gandrīz pusmiljardu eiro.

Resurss: lsm.lv

DALIES : 0 DALIES : 30 DALIES : 20