Ministrs Juris Pūce Tukumā prezentē JAUNVEIDOJAMĀ novada karti

19. jūlijā Tukuma novada Domē bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce ar saviem kolēģiem, lai prezentētu un kā pats teica, “konsultētos” ar pašvaldību vadītājiem un deputātiem.

Tukuma novada Domē organizētā tikšanās bijusi ieplānota kalendārajā grafikā jau iepriekš, kurā bez Tukuma domniekiem tika aicināti arī Kandavas, Engures un Jaunpils novada Domes deputāti. Deputātu skaita ziņā visvairāk pārstāvēts bija tieši Tukuma novads. Uz tikšanos ar ministru bija ieradušies domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans, viņa vietnieki Agris Zvaigzneskalns un Arvīds Driķis, kā arī Modris Liepiņš, Jānis Eisaks, Ludmila Reimate, Sergejs Kovaļovs un Aivars Volfs.

Šo sanāksmi apmeklēja arī no Tukuma novada nākušie Saeimas deputāti Jānis Vitenbergs un Mārtiņš Staķis, mediju pārstāvji, kā arī citi interesenti.

Lai arī diskusijas laiks bija ierobežots un ministra komanda vēlējās iekļauties divās stundās, tomēr diskusijas ievilkās līdz pat sešiem vakarā. Prezentāciju uzsāka VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš. Tālāk, stafeti pārņemot Jurim Pūcem, turpinājās monologs no VARAM puses, atkārtojot visu to, ko jau stāstījuši daudzviet citos novados.

Pēc vairāk kā stundas ilgas prezentācijas vārds tika dots zālē esošajiem deputātiem un citiem pašvaldību darbiniekiem. Pārsvarā sanākušie emocionāli negatīvi izteikušies par gaidāmo reformu, tāpat Tukuma novada Domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans izklāstīja sevis un mūsu kaimiņu novadu iesūtītos datus par sekām, kas radīsies apvienojot nabadzīgos novadus. Lukmans uzsvēra, ka cilvēku dzīve nekādi neuzlabosies, ja četru nabadzīgu novadu subjektus saliks vienā maisā. Jebkurā gadījumā tas neatrisinās problēmas ar ko saskarās katrs novads ikdienā.

Jaunpils novada Domes priekšsēdētāja Ligita Gintere ar bažām uzsvēra, ka nepārliecinoties uz vietas, kā klājas novadā, ministrs nevarēs izsvērti izvērtēt reformas pareizu virzību. Priekšsēdētāja pat izteica priekšlikumu, ka iespējams Jaunpils novads būtu pievienojams pie Dobeles novada, kur ceļa infrastruktūra jau sakārtota un tās tuvums vairāk atbilstu vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat kandavnieki stāsta, ka lai arī viņu attīstības iespējas izsmeltas, jo uzņemtas daudz valsts kases parādsaistības, viņi necer, ka apvienošanās dos papildus līdzekļus budžetā vai kādā veidā uzlabos vietējo iedzīvotāju pakalpojumu kvalitāti. Viņi pat secina, ka iedzīvotāju skaitam samazinoties un to pievienojot pie Tukuma, jaunajā deputātu korpusā no Kandavas varētu iekļūt pavisam nedaudz deputātu, kas samazinātu ietekmi un iespējams lielāko daļu finansējuma Tukums paņemtu sev, lai realizētu nozīmīgus projektus centrā. Engures novada Domes priekšsēdētājs Gundars Važa pēc asas vārdu apmaiņas ar ministru emocionāli neizturēja un neapmierināts pameta zāli, kam sekoja arī viņam līdzi atbraukušie deputāti un administrācijas darbinieki.

Faktiski tā arī skaidrību par gaidāmajām izmaiņām un kādā veidā tas uzlabos vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti neviens neguva. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs tikai papildus sasolīja novadam baseinu un cer, ka iedzīvotāji uz to uzķersies. Protams, šajā visā ir mazs cerību stariņš par to, ka katrā šādā procesā ir jauni izaicinājumi, proti, gan domniekiem, kas vēlēsies nokļūt pie “lielā galda” un strādāt plašākā un iespējams arī centralizētākā pārvaldībā gan pašiem cilvēkiem, kam iespējams apnicis noraudzīties kā vecāsiesīkstējušās vietvaras realizē darbus ne ar to labāko praksi. Vai reforma sniegs kvalitatīvus pakalpojumus, augstāku digitalizācijas pakāpi pašvaldības funkciju nodrošināšanai, izmaksu samazināšanu deputātu vai citu algām - izklausās lēts populisms, ko var malt no visām pusēm un ikdienā neviens cilvēks tādām blēņām pat līdz neseko.

Visticamāk un tai ir liela varbūtība, ka jaunās liberāļu un populistu partijas, kas Saeimā nav uzrādījušas diez cik augstus rezultātus padarīto darbu sakarā, “ķeksīša” pēc stums reformu uz priekšu, vadoties no apšaubāmiem pētījumiem par cilvēku mobilo telefonu noslodzes datiem, bez konkursa rīkošanas pasūtītiem pētījumiem, kas tuvu 200 tūkstošiem eiro, skaidri parāda politisko piesitienu visam šim procesam. Ministrija sola trijos gados 300 miljonus pārdalīt novadu ceļiem caur Latvijas valsts ceļiem, bet vai Tukums, Kandava, Engure un Jaunpils būs šajos sarakstos, ja zināms, ka 2009.gadā, kad norisinājās reforma, līdzīgi tika solīts uz ciemu centriem no Tukuma uzklāt asfaltu. Kārtējais blefs, jo nedz Lestene nedz Jaunsāti, nedz arī Zentene pie šāda burkāna tā arī netika. Kārtējie solījumi bez juridiska seguma.

Iedzīvotājiem no 22.jūlija ir atvērts zvanu centrs uz kuru zvanot varēs noskaidrot sev interesējošos jautājumus (Tālr.68806999). Tāpat sarakstei un saziņai ministrija ir pieejama caur e-pastu: reforma@varam.gov.lv.

Atgādinām, ka jaunajā Latvijas kartē no 119 pašvaldību vietā iezīmētas 35 pašvaldības. Pūces ieskatā piedāvātā reforma ir atbalstāma, jo tikšot veidoti lielāki novadi, kas spēs veiksmīgāk veicināt attīstību reģionos, it sevišķi, ja pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi. Kā ziņots, Saeimas atbalstītais Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojekts paredz, ka pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām, Ministru kabinetam līdz šī gada 1. decembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama reforma. Šajā likumprojektā būs jāietver jauno valsts administratīvo teritoriju iedalījums, nosakot to veidus un izveidošanas kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī jāietver citus ar reformu saistītus jautājumus.

Reformas mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu, un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.