Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem noteikts, ka nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSNP) vairs netiks pārtraukts uz nodarbinātības laiku, kā tas bija līdz šim. Jaunā kārtība stāsies spēkā 2022.gada 1.jūlijā.
Kā informēja Labklājības ministrija (LM), normas atcelšana sekmēs senioru materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP. Tas ilgtermiņā varot radīt arī pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja pati persona to vēlas un saskata to kā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju.
Turklāt ministrija norāda, ka VSNP piešķir tām pensijas vecumu sasniegušajām personām, kurām nav nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, lai varētu saņemt vecuma pensiju vismaz minimālajā apmērā - tātad nav vismaz 15 gadu apdrošināšanas stāžs.
Vienlaikus ir situācijas, kad personai līdz nepieciešamajam minimālajam apdrošināšanas stāžam vecuma pensijas saņemšanai pietrūkst vien pāris mēneši, un šādas normas atcelšana, kas liedz VSNP saņemt kopā ar darba algu, var sekmēt šādu personu iesaisti darba tirgū, nepieciešamā apdrošināšanas stāža uzkrāšanu un pāriešanu vecuma pensiju saņēmēju mērķa grupā.
Pēc būtības pieņemti tiesībsarga Jura Jansona un LM parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikumi, kas nosaka tiesības kādus no pabalstiem varēs saņemt gan personas, kurām ir termiņuzturēšanās atļauja, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, gan arī kādi no šo personu ģimenes locekļiem, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju un pastāvīgi dzīvo Latvijā. Šī kārtība stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Pēc LM parlamentārās sekretāres priekšlikuma likumā ierakstītas tiesības uz pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās.
Tāpat pēc Zālītes-Grosas priekšlikuma noteikts, ka tiesības uz atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs, ja audžuģimenē ievietotajam bērnam arī piešķirts personas kods un bērna statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs.
Šie noteikumi par atlīdzību par audžuģimenes neattieksies uz personu, kuras audžuģimenē ir ievietots bērns, kurš Latvijā saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, izņemot bērnu, par kuru atbilstoši Patvēruma likumam ir iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu patvēruma iesnieguma izskatīšanas laikā vai kuram Latvijā piešķirts alternatīvais statuss.
Veikts papildinājums arī attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķiršanu personai, ja nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Pēc LM parlamentārās sekretāres priekšlikuma noteikts, ka šo pabalstu piešķir un izmaksā arī gadījumos, kad bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un bērna uzturēšanos tajā apmaksā pašvaldība.
Resurss: nra.lv
2.64'C
Pasākumi
Aptauja
