Latvijas zinātnieki izstrādā jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai

Publicitātes foto

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

«Putekļi veidojas grants ceļu seguma nodiluma rezultātā, to apmēru ietekmē satiksmes intensitāte un laikapstākļi. Grants ceļu atputekļošanā tradicionāli izmanto kalcija hlorīdu, kas nakts stundās saista gaisa mitrumu, lai dienā ceļa virskārta tik ātri neizžūtu. Tas ir labs un efektīvs līdzeklis, bet to iegūst no fosilām izejvielām. Ieguves procesā rodas izmeši. Meža ekosistēma ir jūtīga, tādēļ uz meža ceļiem ne vienmēr var izmantot tradicionālos atputekļošanas risinājumus. Lignosulfonātu iegūst no lignīna – koksnes pārstrādes blakusprodukta. Tas noārdās vidē, neradot kaitējumu,» skaidro RTU Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Lignosulfonāts ir biosaistviela, kas putekļus «salīmē» kopā, neļaujot tiem pacelties gaisā.

««Latvijas valsts meži» kā valsts mežu apsaimniekotājam un ceļu īpašniekam ir jārūpējas par meža ceļu ar grants segumu ietekmi uz iedzīvotājiem, jo vasaras kļūst arvien garākas un sausākas, turklāt iedzīvotāji kļuvuši mobilāki un, pateicoties attālinātā darba iespējām, daudzi izvēlas dzīvot viensētās, kas bieži vien atrodas samērā tuvu meža ceļiem. Vienlaikus sabiedrība ir kļuvusi prasīgāka pret dzīves vides kvalitāti, jo īpaši, ja runa ir par ārtelpu ap savu dzīvesvietu. Esam gandarīti par zinātnieku paveikto šajā izpētes projektā, jo rezultātu varēsim ērti un efektīvi ieviest savā ikdienā, turklāt īpaši jāuzsver, ka šis līdzeklis nav iegūts no fosilām izejvielām, bet gan no mūsu pašu, Latvijā audzēta atjaunojama resursa – koksnes –, atstājot pēc iespējas minimālu ietekmi uz apkārtējo vidi,» skaidro AS «Latvijas valsts meži» Meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs Ingus Barviķis.

Laboratoriskā pētījumā zinātnieki noteica dažādu piegādātāju lignosulfonāta īpašības, eksperimentēja ar tā koncentrāciju, viskozitāti, iestrādes metodi, veica novecināšanu, lai noskaidrotu, cik ilgi uz lignosulfonātu bāzes veidotais atputekļotājs izturēs ultravioleto starojumu un augstu gaisa temperatūru. Tā atrasta Latvijas apstākļiem optimāla tehnoloģija. Laboratoriski apstiprināta tās efektivitāte karstos un sausos vasaras periodos – pēc iestrādes meža ceļā atputekļotājs īpašības saglabā vairākus mēnešus, iestrādājot to atkārtoti, nepieciešams mazāks apjoms.

Tehnoloģiskais process, ko zinātnieki aprobēja laboratorijā, pārnests uz reāliem apstākļiem. Plakanciema apkaimē tika atputekļots meža ceļš trīs kilometru garumā. Eksperimentālais ceļš sadalīts 15 posmos, izmantotas dažādas atputekļotāja kombinācijas. «Lai varētu salīdzināt, vienā posmā uzklāts arī kalcija hlorīds, bet citā – kalcija hlorīda un lignosulfonāta maisījums. Daļa ceļa ir atklāta, vienā posmā ir daļēja ēna, kokiem piesedzot rīta sauli, kas ir visagresīvākā, vietām viss ceļš ir ēnā. Sekosim līdzi, kā ceļš kalpo, vai un cik ātri atputekļotājs izskalojas, kādos apstākļos tam ir augstākā efektivitāte,» stāsta V. Haritonovs.

Resurss: rtu.lv 

DALIES : 0 DALIES : 73 DALIES : 76