Kultūras ministrija rosina mainīt kolektīvu vadītāju algu modeli; prasa 5 miljonus eiro

Foto: apkaimes.lv

Kultūras ministrija rosinās mainīt Dziesmu svētku nozares kolektīvu vadītāju atalgojuma modeli un nākamā gada valsts budžetā prasīs aptuveni 5 miljonus eiro algu palielināšanai. Pašlaik amatieru kolektīvu vadītājiem algu maksā pašvaldība, kurā kolektīvs darbojas. Tie kolektīvi, kas piedalās Dziesmu un deju svētkos, saņem naudu arī no valsts. 

Darba grupa, kuras uzdevums ir izdomāt, kā dziesmu svētku nozares kolektīvu vadītāju algas varētu palielināt, izveidota vēl pirms jūlija sākumā notikušajiem Dziesmu un deju svētkiem. Darba grupa ir vienojusies, kādā virzienā doties."Mēs virzāmies uz modeli, kur atbildība par Dziesmu svētkiem tiktu dalīta solidāri starp valsti un pašvaldību,"pavēstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). 

"Šobrīd esam spēruši pirmo soli. Iesnieguši mūsu [Kultūras ministrijas] budžeta prioritātēs pieprasījumu par apmēram pieciem miljoniem, kas nozīmē, ka šie kolektīvu vadītāji no valsts saņemtu 25% atalgojuma, savukārt 75% – no pašvaldībām," turpināja ministrs.Tas, viņaprāt, liktu pašvaldībām, kas pašlaik maksā ārkārtīgi maz, nozari finansēt dāsnāk. Arī valsts atbalsts būtu palielināms vairākkārt.No valsts puses lielākais izaicinājums būšot izcīnīt papildu naudu sarunās par nākamā gada valsts budžetu.

 Pašvaldību maksātās algas atšķiras. Diriģente Aira Birziņa strādā ar diviem koriem. Viens ir Rīgā, otrs – Ogrē. Par saņemto atalgojumu diriģente saka tā: "Neuzskatu, ka tas ir adekvāts, jo man šķiet, ka manas darba stundas maksā vairāk, nekā es saņemu. Man negribētos publiski saukt ciparus. Naudas ziņā mēs nevaram gūt uzkrājumus vai kādas labas algas, par kurām mēs varētu ļoti brīvi dzīvot un ceļot."No valsts šogad koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru un koklētāju ansambļu vadītāji saņēmuši 818 eiro pirms nodokļu nomaksas gadā. Pārējo nozaru kolektīvu vadītāji – 409 eiro gadā. Birziņa uzskata, ka ir jāmeklē pavisam cits atalgojuma modelis, kur liela loma būtu tieši pašvaldībai un arī valstij, jo tai "ir jāatbild par to, lai latviešu valoda un kultūra dzīvotu". 

Arī Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe uzsvēra – nevar rēķināties ar to, ka vienmēr būs cilvēki, kas strādās misijas apziņas vārdā."Kolektīvu vadītāji ir atslēgas cilvēki Dziesmu un deju svētku tradīcijas un kustības uzturēšanā. Kolektīva vadītāja līdera spēja lielā mērā nosaka to, vai novadā, pagastā, pilsētā vispār ir kāds kolektīvs. Ja šajā nodarbinātības laukā samazinās cilvēku skaits un ataudze nenotiek, tas viennozīmīgi noteiks Dziesmu un deju svētku tradīcijas likteni," norādīja Laķe.

Resurss: LTV Ziņas

DALIES : 0 DALIES : 60 DALIES : 79