Kaspars Liepa ceļā uz virsotnēm – fiziskajām un garīgajām!

Tukuma novada Domes deputāts no Latvijas Zaļās partijas – Kaspars Liepa, atklāj faktus par sevi, par darbu Tukuma pašvaldībā, par ģimeni un motivāciju strādāt un dzīvot augstākiem mērķiem. Kaspars plāno doties uz Nepālu garīgajā ceļojumā izzināt sevi. Tukuma Balss redakcijā aicinājām uz atklātu sarunu.

TB: Labdien, Kaspar! Kā jūties šajā rudenīgajā zinību mēnesī? Cik sarežģīti ir sapost četrus bērnus ikgadējai skolas gaitu uzsākšanai? Kādās mācību iestādēs skolo savus bērnus? Labdien. Manuprāt ir burvīgi, ka mēs dzīvojam platuma grādos, kur varam izbaudīt visus četrus gadalaikus. Rudens man vienmēr ir dažādo krāsu mēnesis – tas ir krāsains ar dažādiem pienākumiem un idejām, kurās var ieguldīt vasarā uzkrāto saules enerģiju. Četri bērni tā ir īstā bagātība un nepārtraukta uzmanība. Principā gatavošanās pirmajam septembrim noritēja viegli – mums taču ir pieredze. Domāju, ka lielāks izaicinājums ir tiem vecākiem, kuri savu vienīgo atvasīti ved uz skolu 1. septembrī. Lielākais izaicinājums mums ir atrasties vairākās vietās vienlaikus, jo 1. septembris ir svarīgs notikums visiem maniem mīļajiem., Jāatdzīst, ka šogad man mājās ir par vienu bērnu vairāk. Esam apņēmušies pie sevis uzņemt un būt par ģimeni AFS skolniecei no Japānas, kura mācīsies šogad tepat pie mums Tukuma Raiņa ģimnāzijā. Tā ir lieliska iespēja mums kā ģimenei iepazīt citu kultūru tādā veidā bagātinot sevi un savu vidi. Vecākais dēls un audžumeita mācīsies ģimnāzijā, savukārt jaunākie skolēni Tukuma 2. vidusskolā. Mazākais vēl nav pietiekami liels, lai ietu skolā, tomēr sagatavošanas gadu mācīsies Tukuma tautskolā.

TB: Ikdienā esi uzņēmējs un aktīvi izglīto cilvēkus dažādās programmās. Kur atrodi laiku vēl citām lietām? Es daru to, kas man patīk, tas dod enerģiju darīt daudz lietas vienlaikus. Es nespēju nosēdēt mierā, tiklīdz esmu bezdarbībā, tā dīda nemiera velniņš un sāku kalt jaunus plānus – šobrīd jau arī top jaunas idejas. Lai ilgtermiņā izturētu šo vāveres riteni, mana stratēģija ir nepārtraukta darbības maiņa un pienākumu deleģēšana. Ja man kāds jautā, vai es esmu laimīgs? Atbilde ir gaužām vienkārša: es apzinos, ka skrienu vāveres ritenī un, iespējams, nepietiek visam laika, bet esmu laimīgs to darot. Un kamēr vien tas sniegs laimes sajūtu, turpināšu to darīt.

TB: Kā esi iestrādājies jaunajā Domes sastāvā? Kā vērtē darbu savā frakcijā „Trīs partiju apvienība”? Atskatoties uz šo gadu varu secināt, ka tas bijis dažādu emociju pilns gads, kurš vienlaikus ir nepārtraukts mācīšanās process. Sastrādāšanās ar kolēģiem, protams, prasa savu laiku, jo katram deputātam, partijai ir savas motivācijas un nostājas. Visgrūtāk man ir pieņemams šis inertais lēmumu pieņemšanas mehānisms un dažādās procesuālās darbības. Runājot par frakciju. Esmu gandarīts, ka Tukuma novada domē beidzot ir koalīcija un opozīcija. Tas nodrošina demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu un viedokļu dažādību par novada aktuāliem jautājumiem. Es ceru, ka lielākā daļa deputātu, kuriem mūsu novada iedzīvotāji ir devuši mandātu tikt pārstāvētiem Tukuma novada domē, vēlas mūsu novada labklājību. Frakcijā “Trīs partiju apvienība” ir apvienojušās trīs partijas, kopā strādājot septiņiem deputātiem. Partijām un deputātiem ir dažādi mērķi un redzējumi, tai pat laikā redzējums par Tukuma novadu un domes administrācijas darbību ir vienojošs.

TB: Kā vērtē 10 deputātu izveidoto koalīcijas darbu, kas sagāja kopā pēc vēlēšanām, lai saglabātu veco varu? Vai tu biji par pārmaiņām kandidējot? Pirmajā tikšanās reizē, uz kuru tikām ielūgti pēc vēlēšanām, vēlēšanās uzvarējusī partija skaidri norādīja mūsu vietu apstiprinot to, ka sadarbosies ar partijām, kuras bija pie varas iepriekš. Šī bija pirmā reize, kad es redzēju, kā viena partija nopērk, katras koalīcijas partnera partijas balsi -Vienotībai piešķirot izpilddirektora amatu, savukārt Latvijas Zemnieku savienībai izveidojot papildu priekšsēdētāja vietnieka vietu, kura izmaksā nodokļu maksātājiem nieka 2125 Eiro mēnesī, vai arī ap 25 tūkstošiem eiro gadā. Es vēlos, lai mani bērni dzīvotu sakārtotā vidē, bet kamēr cilvēki, kuri kandidēs vēlēšanās domās par savas kabatas papildināšanu esot pie siles, tas brīdis attālināsies. Varbūt esmu naivs, bet uzskatu, ka politikā ir jāiet cilvēkiem, kuriem rūp situācija savā novadā un kuriem ir redzējums, kā lietas varētu tikt darītas, nevis uzsēsties uz pašvaldības naudas adatas.

TB: Kā vērtē priekšvēlēšanu gaisotni gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām kopumā valstī un tepat Tukumā? Domāju, ka Latvijas simtgades Saeimas vēlēšanas ir īpašas ar to, ka ir iesaistīti, kā nekad, dažādi informācijas kanāli, lai uzrunātu potenciālo vēlētāju. Domāju, ka vēlētāju aktivitāte pārsniegs iepriekšējo saeimas vēlēšanu zemo līdzdalību (58,8%). Partijas uzrunā vēlētājus mēģinot uzjundīt vēlētājos dažādas sajūtas. Klasiskos draudus: “krievi nāk” sāk izmantot vairākas partijas. Klaji, kā nekad, partijas viena otru, apmētā ar akmeņiem. Nāk prātā frāze: „Lai met akmeni pirmais, kam stikla jumts.”

TB: Kā vērtē pieteiktos deputātu kandidātus no dažādiem partiju sarakstiem, īpaši tos, kas nāk no Tukuma novada? Neesmu vēl pētījis konkrētas personālijas, kuras startē vēlēšanās. Esmu izpētījis partiju priekšvēlēšanu programmas un identificējis tos, kuri apzinās reālo situāciju un kuri sola piena upes debesmannas krastos. Tomēr mana izvēle šajās vēlēšanās būs viegla, jo balsošu par savu kolēģi ar kuru strādāju Tukuma novada domē vienā frakcijā. Es uzskatu, ka vēlēšanu rezultātā, Tukuma novada domes deputātam tiekot ievēlētam, ieguvējs būs mūsu novads. Tiem, kuri vēl nav izlēmuši par ko balsot, iesaku izvērtēt programmas, personālijas un balsot par to partiju, kurai ir iespējas pārsniegt 5% barjeru. Ja balss tiek atdota par kādu partiju, kura nepārsniedz 5% barjeru, tad tā tiek sadalīta proporcionāli visām partijām, kuras ir iekļuvušas Saeimā, lielāko daļu no vēlētāja balss iegūstot vēlēšanu uzvarētājam.

TB: Par izpilddirektoru runājot, kā vērtē notikumus pēdējo trīs mēnešu laikā? Izpildvara strādā bez vadītāja, faktiski sanāk kam viņš vispār vajadzīgs? Darbi notiek? Izpilddirektors ir nozīmīga persona Tukuma novada domes darba organizēšanā un darbā ar darbiniekiem. Tā ir persona, kura satur kopā kolektīvu, lai tas varētu strādāt efektīvi, lai sasniegtu mērķus – kalpotu Tukuma novada iedzīvotājiem. Izpilddirektoru mēs varam salīdzināt ar diriģentu orķestrī. Bez diriģenta orķestris neskan tik labi kā tas varētu skanēt. Tā tagad notiek ar Tukuma novada Domi. Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad lēmējvara vada izpildvaru – šāds process nav vērsts uz attīstību. Lēmējvara nedrīkst pārņemt izpildvaras funkcijas nekādā gadījumā, šā vai tā procesi tiek palēnināti. Piemēram es kā uzņēmējs to nevarētu atļauties un rīkotos pēc iespējas ātrāk uzņēmuma interesēs.

TB: Zinām, ka esi precējies un ir bērni? Kā pavadi savu brīvo laiku?Kādi ir tavi hobiji? Man ir samērā maz brīvā laika, tāds, kuru es varētu saukt par brīvo laiku. Bet tad, ja man parādās brīvs brīdis, tad meklēju iespēju to aizpildīt ar kādu jaunu pienākumu. Reizēm nekā nedarīšana kopā ar ģimeni var būt patiesi brīnišķīga – bez īpaši strukturētām aktivitātēm. Tomēr ir tradicionālās aktivitātes, kuras mēs veicam kopā, kā piemēram: peldēšana, kopējas nometnes, „Stirnubuks” un došanās kopīgās ekskursijās. Cenšamies vismaz reizi gadā doties ārpus dzimtā Tukuma uz ilgāku laiku vai tas ir uz sievas dzimteni vai kādu citu valsti, lai paplašinātu bērnu pasaules skatījumu.

TB: Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību? Šādu jautājumu parasti uzdodu darbiniekiem tos pieņemot darbā. Nevaru atbildēt konkrēti par īpaši labām un īpaši sliktām īpašībām, jo to īpašību nosaka konkrētā situācija. Tomēr, ja tā kārtīgi padomā, tad mana labākā īpašība ir vēlme izprast lietas un situācijas līdz niansēm. Sliktā: nespēja strādāt noteiktas stundas - spēju veltīt darbam daudz laika, ja darbs ir tā brīža prioritāte un tas visnotaļ varētu nepatikt manai ģimenei.

TB: Ko jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt? Šobrīd jūtos kā vāveres ritenī un saprotu, ka es neveltu pietiekami daudz laika sevis reģenerēšanai, būšanai ar sevi un sevis izglītošanai. Tuvāko piecu gadu laikā vēlos sasniegt optimālo līdzsvaru starp pienākumiem politikā, biznesā, ģimenē un būšanu ar sevi, sevis izzināšanu.

TB: Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu komandā? Ikdienā strādāju vairākās komandās un esmu sapratis to, ka katra no tām ir citādāka un mana loma tajās ir dažāda – reizēm līderis, reizēm ideju ģenerators, reizēm vērtīgs atbalsts vai pat jautātājs. Man ir svarīgi lai cilvēki, kuri ir ar mani komanda spētu uzņemties iniciatīvu un atbildību par to ko viņi dara. Man ir svarīgi, lai katrs komandas biedrs spētu ieguldīt komandas mērķa vārdā savu tā brīža maksimumu.

TB: Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā? Domāju ka tādu lietu nav. Vismaz šobrīd neko tādu nevaru iedomāties. Ir skaidras lietas, ko es sagaidu no saviem darbiniekiem vai kolēģiem, ja tas nenotiek, tad rīkojos tā, kā uzskatu, kā ir pareizi. Bet aizvainojumu esmu iemācījies neturēt, jo tās ir emocijas par pagātnes situācijām, kuras var tikai un vienīgi grauzt mani pašu. Ja tomēr ir gadījusies tāda situācija pagātnē, daru nākotnē tā, lai šāda situācija neatkārtotos.

TB: Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir? Metode – iespējams ka ir. Ja man ir gaidāma grūta diena, tad svarīgākais ir izgulēties nedomājot par to, kas notiks nākamajā dienā. Pirms gulēt iešanas es sarakstu visu darāmo lietu sarakstu, tādā veidā atbrīvojot domas, lai nākamajā dienā ar pilnu sparu varētu mesties iekšā izaicinājumos. Parasti sarežģītās situācijās ir bailes par nezināmo – cenšos iet un darīt cik labi varu tajā brīdī. Pirms sarežģītām situācijām nepārslogoju sevi ar ikdienas rutīnas darbiem – tie atņem spēku. Ir teiciens: velns nav tik melns, cik viņu mālē. Tā tas bieži vien arī ir. Man patīk ēst šokolādes ziloni pa maziem gabaliņiem, nevis šausmināties par to, cik tas ir liels. Nepaiet ilgs laiks un zilonis ir apēsts. (smejas)

TB: Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi? Grāmatas es cenšos lasīt oriģinālvalodā, ja tas ir iespējams. Šādi es labāk izjūtu autora pieskārienu – vieglāk spēju izprast nianses un sākt lidot grāmatas pasaulē. Pirmā grāmata, kura man ienāk prātā ir brazīliešu rakstnieka Paulu Koelju grāmata “Alķīmiķis”. Filma, kura veicināja manu domu lidojumu un vēlmi meklēt atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem ir “What the bleep do we know!?”

TB: Kas Jūs iedvesmo un motivē? Mans dzinējspēks ir mana ģimene, tas man palīdz katru rītu mosties un darīt lietas. Mani iedvesmo panākumi un uzvaras garša.

TB: Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba. Bieži vien es eju un aizdomājos – ieeju savā domu “Matrixā”. Nāk man prātā kāds atgadījums, pirms aptuveni 15 gadiem, kad īrēju dzīvokli Meža ielā 4, Tukumā. No rīta pamostos un paskatos ārā pa logu un konstatēju, ka mans auto vairs neatrodas sētā. Apģērbjos uzvalkā un esmu gatavs doties uz Policiju. Sāku savu ceļu, saprotu, ka diena bija saplānota, bet acīmredzot dzīve ir ienesusi korekcijas un nāksies tām pielāgoties. Pārejot pāri krustojumam pie Rimi, esmu aizdomājies un eju savā nodabā. Te pēkšņi skatos Rimi stāvlaukumā novietotu savu auto. Tad tikai atskārtu, ka iepriekšējā dienā biju piestājis ar auto stāvlaukumā, lai nopirktu produktus, taču tā kā māja ir diezgan tuvu, biju aizgājis uz mājām ar kājām, atstājot auto pa nakti stāvlaukumā.

TB: Kāda ir tava trakākā ideja, ko gribi izdarīt līdz gada beigām? Man patīk ceļot, esmu apceļojis, vadot apmācības, lielāko daļu Eiropas un pāris Vidusjūras valstis Āfrikas kontinentā. Dažās valstīs esmu septiņu dienu laikā redzējis tikai Lidostu un viesnīcu – darba specifika. Jau divus gadus raugos uz Amerikas Savienoto valstu pusi un Lielo kanjonu – mani uzrunā kalni un vēlme būt vienam un atjaunoties. Šajā vasarā izdomāju, ka jāsper solis pretī saviem sapņiem un esmu ieplānojis novembrī doties uz Nepālu, kur pavadīšu laiku kalnos. Ideja pietiekami traka un patiešām nepieciešama, lai izkāptu no dzīves vilciena, kurš rit arvien straujāk, un paskatīties uz to no malas.

TB: Jūsu novēlējums Tukuma Balss lasītājiem? Uzskatu, ka cilvēkam ir svarīgi mērķi dzīvē. Nav svarīgi vai mērķis ir liels vai maziņš, bet tādam noteikti ir jābūt un uz to ir jātiecas. Līdz ar to novēlu atrast savu mērķi, ja tāda nav, un tiekties uz to, kaut vai tas prasa ilgu laiku. Tomēr, kamēr ir kustība uz mērķi, agrāk vai vēlāk tas tiek sasniegts. Veselību šajā brīnišķīgajā ceļā!!!