“Pudeles šobrīd – ne PET, ne stikla – krāt nav jēgas. Mans aicinājums ir tās nodot šobrīd pieejamajos šķirošanas konteineros, kā to esam darījuši līdz šim, jo depozīta sistēmā varēs nodot tikai tās pudeles, par kurām būs iemaksāts depozīts. Tās būs pudeles, kuras varēs iegādāties no 1. februāra, kurām būs depozīta zīme un kuras pērkot pircējs iemaksās papildus šos 10 centus, depozīta drošības maksu,” atgādināja Stūrītis.
Nodošanai paredzēts divu veidu depozīta iepakojums – vienreiz lietojamais, ko novirzīs pārstrādei, un atkārtoti uzpildāms.
“Burti AU nozīmē atkārtoti uzpildāms. Tas ir iepakojums, ko pēc saņemšanas depozīta sistēmā operators nodos atpakaļ ražotājam, lai ražotājs var pildīt atkal iekšā dzērienu,” skaidroja Stūrītis.
To, kā izskatīsies zīmes jeb marķējumi uz iepakojuma, kas liecinās, ka to var nodot, var aplūkot portālā depozitapunkts.lv. Tāpat tajā iespējams redzēt, kur tiks izvietoti depozīta sistēmas taromāti un manuālie pieņemšanas punkti.
Nodot būs iespējams stikla, metāla un PET plastmasas iepakojumus. “Ir pieņemts prātīgs lēmums sākt ar stiklu, metālu, plastmasu, tādā veidā jau apsteidzot, piemēram, Zviedriju un Norvēģiju, kur stikls nemaz nav iekļauts depozīta sistēmā. Tad, kad esam nostabilizējušies un ieviesuši šos materiāla veidus, var domāt tālāk par paplašināšanos,” norādīja Stūrītis.
Viņš uzsvēra arī to, ka sistēmas ieviešanai normatīvajos aktos definēts pārejas periods – no 1. februāra līdz 1. augustam. “Pārejas periods domāts, lai gan veikali, gan ražotāji var iztirgot tos saražotos noliktavas krājumus, kas jau ir.
Tāpēc pirmajās februāra dienās, nedēļās nebūs tā, ka veikalos būs tikai depozīta produkti un būs pilni plaukti ar produktiem ar depozīta zīmi,” Stūrītis skaidroja. “Jābūt gataviem, ka viens un tas pats produkts būs ar depozīta zīmi un bez,” viņš piebilda.
Lai iepakojumu varētu nodot, uz tā būs jābūt nolasāmam svītru kodam, iepakojums nedrīkstēs būt saplacināts.
No 2022. gada 1.februāra Latvijā sāks darboties iepakojuma depozīta sistēma. “Būs tīrāka vide, mazāk atkritumu, papildu motivācija nepiesārņot vidi, būs vairāk sašķirotu atkritumu, papildu ienākumu, vairāk pārstrādes resursu,” uz ieguvumiem norādīja Vides aizsardzības kluba un biedrības ''Latvijas Zemes draugi'' pārstāvis Ojārs Balcers.
Resurss: lsm.lv/Latvijas radio