Iesniegti pieci jauni vēja parku pieteikumi

Foto: power-technology.com

Vēja enerģijas nozare pirmās instances tiesas lēmumu Tukuma vēja lietā traktē kā zaļo gaismu masīvai biznesa ekspansijai visā Latvijas teritorijā. Vides pārraudzības valsts birojā šovasar iesniegti pieteikumi piecu jaunu vēja parku izveidei, bet kopējais uz vides ietekmes novērtējumu un pašvaldību apstiprinājumu rindā stāvošo projektu skaits sasniedzis jau 13 pieteikumus.

Kopumā runa ir par vairāk nekā tūkstoti milzīgu industriālu konstrukciju, kas neatgriezeniski mainīs ainavu - Latvijas kultūras kanona sastāvdaļu.

Tā dēvētās zaļās enerģijas ieguve ir saistīta ar vēl vairākām problēmām. Modernie vēja ģeneratori tiek būvēti, pārsniedzot 210 metru augstumu. Tie redzami kilometriem tālu. Milzīgajiem stabiem nepieciešama attiecīga izmēra pamata pēda. Tur, kur agrāk bija mežs vai aramzeme, lielā platībā tiek ieliets betons. Kad turbīna uzslieta un sāk ražot elektrību, plašākai sabiedrībai no tās nav labuma, jo zaļā enerģija tiek iepirkta par paaugstinātu tarifu.

Kurp tas vējš pūš

Obligātā iepirkuma shēmu kaitnieciskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un sabiedrības labklājību ir vispārzināms fakts. Taču politiķi tālāk par solījumiem likvidēt OIK nav tikuši, tāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina pārmaksāt simtiem miljonu par viņiem nevajadzīgu produktu - katrs iedzīvotājs, katrā elektrības rēķinā. Arī vietējā kopiena no vēja biznesa ienākšanas savā teritorijā neko neiegūst, jo jaunas darba vietas šāds bizness tikpat kā nerada, bet par biznesa kaitīgajām blaknēm kompensācijas pašvaldībām netiek maksātas.

Tādējādi šobrīd vienīgais ieguvējs no Latvijas ainavas piesārņošanas ar tādu milzīgu inženiertehnisku konstrukciju ir ārzemēs dzīvojošs vēja ģeneratora īpašnieks, lai kas viņš arī būtu, un viņa noalgotais lobists Latvijā Gatis Galviņš. Viņš sēž gan vēja parku būvēšanai nodibinātu firmu valdēs, gan Latvijas Vēja enerģijas asociācijas padomē.

Visiem pārējiem šis bizness rada zaudējumus. Pēc tam, kad zviedru kompānija “Eolus Wind AB” iesūdzēja tiesā un pirmajā instancē uzvarēja Tukuma iedzīvotājus un pašvaldību, kas nepiekrita vēja parka ierīkošanai savā zemē, ir sācies īsts vēja parku bums. Un zīmīgi, ka vairumu projektu Latvijā virza tie paši sūdzētāji - zviedri.

Pieteiktās vēja fermas

Pašlaik Vides pārraudzības valsts birojā iesniegtas piecas vēja parku ieceres:

* SIA “Valpene wind”, kas pieder tam pašam zviedru “Eolus”, Talsu novada Dundagas pagastā iecerējusi uzsliet 40 vēja elektrostacijas - teritorijā, kas sastāv no 103 īpašumiem.

* SIA “Alokste wind” Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā un Kuldīgas novada Gudenieku un Turlavas pagastā būvēs 23 vēja elektrostacijas. Teritorijā, kas sastāv no 68 īpašumiem. Kompānija pieder zviedru “Eolus”.

* SIA “BRVE” Saldus novada Gaiķu un Remtes pagastā plāno 17 vēja stacijas 13 īpašumos. Pastarpināti pieder Kārlim Krūmiņam un Evitai Vītolai.

* SIA “Mindes Wind” Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā plāno būvēt neuzrādītu skaitu vēja staciju teritorijā, kas sastāv no 132 īpašumiem. Attīstītājs zviedru “Eolus”.

* SIA “Pievikas Wind” Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas un Gudenieku pagastos plāno būvēt neuzrādītu skaitu vēja staciju teritorijā, kas sastāv no 83 īpašumiem. Kompānija pieder zviedru “Eolus”.

Arī ziemeļbrieži tiesā zaudēja

Tātad četri no pieciem pieteiktajiem vēja parku projektiem pieder zviedriem, un Latvijā viņu intereses pārstāv Gatis Galviņš.

Jāuzsver, ka šie ir tikai šovasar iesniegtie vēja parku pieteikumi. Kopējais skaits ir ievērojami lielāks - kopumā 13 parki. To vidū arī citi zviedru projekti. Un kopējais iecerētais vēja staciju skaits pārsniedz tūkstoti. Šīs inženiertehniskās konstrukcijas ietekmēs Latvijas ainavu, vidi un cilvēku dzīves kvalitāti milzīgā platībā.

Šī nav tikai Latvijas problēma. Arī citās valstīs vēja bizness, piesedzoties ar klimata politiku, ignorē iedzīvotāju intereses. Norvēģijas ziemeļos sāmu kopiena ilgstoši cīnījās pret valstī lielākās vēja fermas būvniecību savās vēsturiskajās zemēs. Jo vēja ģeneratori nesadzīvo ar ziemeļbriežiem. Taču sāmi tiesu zaudēja. Tāpat kā tukumnieki pirmajā instancē. Un zīmīga sakritība, ka arī tur pretī viņiem stāvēja vēja enerģijas milzis “Eolus”.

Resurss: Imants Vīksne/nra.lv

atjaunots: 2021.g 09.septembrī | Tukuma Balss (x436)
Novados, Tukums