Durbes pils lielā zāle atguvusi kādreizējo krāšņumu

Foto: L. Līvmane

Tukuma muzejā noslēdzies projekts “Durbes pils vēsturiskā interjera pabeigšana. 2. kārta”, ko finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds un Tukuma novada pašvaldība. Projekta ietvaros tapusi Jelgavas mākslinieka Juliusa Dēringa (1818–1898) lielformāta gleznas “Matiass fon der Reke un viņa mazdēls Karls Durbes pils pakājē” (1865) kopija un izgatavots iespaidīgs gleznas rāmis.

Milzīgā glezna greznajā rāmī līdz zālē izkārtoto Luija XVI stila mēbeļu grupu savā ziņā personificē visas Durbes pils kādreizējā interjera krāšņumu.

Līdz 1920. gadam Durbes pils zāli rotāja iespaidīga, greznā rāmī ierāmēta glezna, kurā pils pakalna pakājē attēlots pirmais Šlokenbekas un Durbes muižu īpašnieks no fon der Reku dzimtas Matiass fon der Reke (1791–1869) un viņa tolaik četrus gadus vecais mazdēls Karls (1861–1907). Pie izmēros iespaidīgā dubultportreta (gleznas izmērs 2,15 x 1,28 m) pazīstamais Jelgavas mākslinieks Juliuss Dērings (1818–1898) strādāja no 1865. gada maija līdz 1866. gada janvārim, un sākotnēji tas bija eksponēts Šlokenbekas pilī. Uz Durbes pili gleznu, visticamāk, pārveda tikai ap 1905. gadu – pēc tam, kad bija pabeigta vērienīga pils interjera pārbūve, ko realizēja gleznā attēlotais Karls.

Pēc 1920. gada agrārās reformas glezna atkal atgriezās Šlokenbekā, bet ap 1938. gadu tika pārvesta uz “Plataču” mājām, kuras kopā ar nepilniem 100 ha zemes bija pēdējā muižas īpašniekam Luisam fon der Rekem (1884–1945) atstātā agrākā īpašuma daļa. 1939. gada novembrī, kad ģimene aizbrauca no Latvijas, tā tika nometināta Konkolevas muižā tā sauktajā Vartas novadā, 1939. gada septembrī Vācijas okupētajā Polijas teritorijā. Glezna, visticamāk, gāja bojā 1945. gada janvāra-februāra ofensīvas laikā, kad, Sarkanajai Armijai strauji uzbrūkot, ģimene to nespēja aizvest dziļāk Vācijas iekšienē.

Vizuālu priekštatu par zudušo gleznu sniedz melnbalta fotogrāfija, kura saglabāta dzimtas pēcnācēja Vilhelma fon der Rekes (1919–2005) arhīvā Vācijā (analogs foto atrodams arī Marburgas Fotoarhīvā), taču šajā foto gleznas ārmalas ir nedaudz apgrieztas. Pilnā izmērā un kopā ar iespaidīgo rāmi glezna nosacīti redzama vēl divos citos ne pārāk kvalitatīvos Durbes pils zāles interjera fotoattēlos.

Jau 2021. gada nogalē zālē tika izstādītas Francijā iegādātas un pēc tam Latvijā restaurētas riekstkoka mēbeles, un kā pirmais etaps visai sarežģītajā gleznas rekonstrukcijas procesā tika izstrādāta tās krāsaina skice (mērogā 1:3). Šī gada oktobrī padomju laikā nopostītos dekoratīvos noslēgumus atguva abas zāles krāsnis, bet 12. decembrī, ikgadējā Tukuma muzeja gada noslēguma pasākuma “Zelta svētdiena” ietvaros, notika arī J. Dēringa gleznotā dubultportreta kopijas un rekonstruētā rāmja, kā arī zāles krāšņu dekoratīvo noslēgumu prezentācija.

Efektīgajā rāmī ielogotā glezna tagad kļuvusi par pašu izteiksmīgāko pils zāles interjera elementu, vienlaikus atgādinot par divām spilgtām fon der Reku dzimtas personībām, kuras atstājušas nozīmīgas pēdas gan Durbes muižas, gan Tukuma un apkaimes vēsturē.

Gleznas kopiju gleznoja restauratore Mg. art. Olga Ceple, kura savas kopētājas prasmes apliecinājusi arī citos vēsturiskos objektos (Cēsu Jaunajā pilī, Bauskas Rātsnamā u.c.). Darbā pie konkrētās kopijas māksliniece daudz laika ieguldījusi gan vēl šobrīd muzejos esošo, gan tikai pēc fotogrāfijām zināmo Dēringa darbu izpētē, tā gūstot padziļinātu izpratni par oriģināla autora rokrakstu, viņa iecienīto krāsu gammu un detaļu atveidošanas paņēmieniem. Atsevišķas nianses gleznā redzamo personāžu apģērba attēlošanā precizētas sadarbībā ar mākslas vēsturnieci, vēsturisku tērpu speciālisti Mg. art. Inu Līni.

Gleznas rāmja kopija izgatavota, sadarbojoties restaurācijas firmai “Intarsija” un individuālajam restaurācijas uzņēmumam “Rokajs”. Darbi aizsākās ar līdzīgu rāmju meklēšanu Latvijas muzejos, kam sekoja darba zīmējumu izstrāde un rāmja profila modelēšana, vispirms izveidojot to plastilīnā, tad atlejot ģipsī un visbeidzot – izfrēzējot kokā. Izvēloties autentiskos 19. gadsimta rāmjos lietotus dekoratīvos motīvus un piemeklējot tos iespējami līdzīgus vēsturiskajās fotogrāfijās Durbes pils zālē redzamajiem, plastilīnā tika izveidoti visi ornamentālie, rāmi rotājošie elementi, kuri vēlāk tika atlieti ģipsī, bet pēc tam – izturīgā polimēru materiālā. Procesu noslēdza dekoru uzlīmēšana rāmja konstrukcijai, rāmja vairākkārtēja gruntēšana, virsmu zeltīšana ar zeltu aizvietojošu materiālu (metalītu) un patinēšana, piedodot rāmim nepieciešamo “vēsturisko” iespaidu.

Tēlniecības darbus veica restaurators-vecmeistars Gunārs Grīnfelds, rāmja konstrukcijas izveidi un apstrādi – restaurators-meistars Edgars Ruks, zeltīšanu un patinēšanu – restauratores Laura Matilde Ikerte un Inese Mežkaze.

Plašāka informācija:

Inese Šīmane

Durbes pils vadītāja

E-pasts: durbespils@tukumamuzejs.lv.

www.tukumamuzejs.lv, Facebook: Durbes pils

atjaunots: 2021.g 13.decembrī | Tukuma Balss (x437)
Novados, Tukums