Cenu kāpumā vaino arī valdības politiku

Pēc divus gadus ilgušā sasaluma ekonomikā, tagad visa Eiropa piedzīvo strauju kāpumu un inflāciju. Igaunijā un Lietuvā tā ir tik augsta, ka valdības baidās par ekonomikas pārkaršanu, vēsta TV3 raidūijums "Nekā Personīga".

Latvijas Fiskālās disciplīnas padome jau teju gadu ziņo, ka pie mums pārkaršana iespējama būvniecībā. Cenu augšanā vainīgs ne tikai enerģijas izmaksu kāpums, bet arī valdības politika, turpinot bez skaidra plāna dāļāt naudu visiem, nevis tiem, kam tā tiešām nepieciešama.

Kamēr Latvija aizvadītajā rudenī cīnījās ar Covid-19 delta paveidu, citviet pasaulē valstis pamazām atvēra savas ekonomikas. Pieprasījums strauji pieauga, piedāvājums netika līdzi. Tam klāt nāca politiskas cīņas gāzes tirgū, sliktas pārtikas izejvielu ražas, paralīze loģistikas ķēdēs, radot globālu cenu kāpumu.

Par veselīgu inflācijas līmeni ekonomisti uzskata 2%, tas ir arī Eiropas Centrālās bankas mērķis. Tā kavējas palielināt aizdevumu procentu likmes, lai nepalēninātu Eiropas atgūšanos pēc pandēmijas. Tāpēc inflācija turpina augt.

Lietuvā un Igaunijā sadārdzinājums ir ap 12%, Latvijā, Beļģijā, Nīderlandē, Slovākijā - virs 7%. Igaunijā Centrālā banka brīdina, ka nekustamo īpašumu tirgū draud pārkaršana. Tur Covid-19 krīzes laikā valdība atļāva iedzīvotājiem pirms termiņa izņemt savu pensijas kapitālu. Gan Igaunijā, gan Lietuvā nekustamā īpašuma bumu veicinājusi arī plaša kreditēšana. Arī Latvijā līdz ar pēdējo ierobežojumu atcelšanu ekonomikas pieaugums paātrināsies.

Igaunija un Lietuva pandēmiju par beigušos pasludināja ātrāk, tādēļ tautsaimniecība jau ir atkopusies. Latvijai Eiropas Komisija šogad prognozē lielāku ekonomikas izaugsmi, tādēļ uzkaršanu un divciparu inflāciju izslēgt nevar. Fiskālās disciplīnas padome brīdina, ka būvniecības nozare var pārkarst, jo pieprasījums pārsniegs celtnieku kapacitāti.

“Mums ir jāuzmanās ar būvniecības nozari. Par to, ka būvniecības nozarē ir iespējama pārkaršana, mēs par to brīdinājām, izskatot un vērtējot atveseļošanas plānu, un tas bija februārī, martā. Mēs gaidām, ka būs arī ES struktūrfondu līdzekļi, un ir arī valsts investīcijas no mūsu pašu budžeta, kas ir saistītas ar citiem būvniecības objektiem. Plus vēl ir “Rail Baltica”, un mūsu bažas ir tādas, lai tikai tā apguve nesāktos vienlaicīgi.”

Pēteris Strautiņš, ”Luminor” ekonomists: “Pieprasījums pēc celtniecības pakalpojumiem augs un to var diezgan droši prognozēt ilgāku laiku uz priekšu. Celtniecība iepirks mašīnas, apmācīs darbiniekus un būvniecība augs un galu galā nekas nepārkarsīs.”

Dace Zīle, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja: “Mūsu ieskatā Latvijai tieši ir jāizmanto iespējas piesaistīt šīm stratēģiskajām ilgtermiņa investīcijām infrastruktūrā. Tas, ko mēs kā Ekonomikas ministrija jau vairākus gadus esam darījuši, mēs esam sekojuši rūpīgi līdzi publiskā finansējuma pieejamībai, tieši lai neviedotos šie te zāģa zobi, un lai pieprasījums būtu salāgots ar nozares kapacitāti. Būvniecības apjomi pēdējā gada laikā nav pieauguši līdz ar to pieņēmumi, ka būvniecības nozare būtu tā nozare, kas ir viens no inflācijas dzinējspēkiem, mēs no savas puses to tā nesaskatām.”

Latvijā patēriņa cenu uzraudzība ir Ekonomikas ministrijas atbildība. Tā norāda, ka inflāciju izraisījuši globāli faktori. Fiskālās disciplīnas padome gan uzsver, ka ietekme ir arī vietējai politikai. Piemēram, augustā vēl nebija krīzes gāzes tirgū, bet Latvijā inflācija jau apsteidza Eiropas Savienības līmeni. Inna Šteinbuka to skaidro ar valsts izmaksātajiem pabalstiem iedzīvotājiem, nešķirojot, kam nauda tiešām vajadzīga un kurš iztiktu tāpat.

Covid-19 krīzes atbalsta pasākumos aizvadītajos divos gados Latvija izmaksājusi 2,7 miljardus eiro. Kopā ar kompensācijām par dārgajiem energoresursiem pabalstu summa sasniegs jau trīs miljardus.

Lielākā naudas aploksne nonāca uzņēmumiem kas bija dīkstāvē vai piedzīvoja biznesa kritumu. Tiem izmaksāts gandrīz miljards. Pusmiljards nonācis sērgas apkarošanas epicentrā esošajai Veselības nozarei. Vēl pusmiljards Labklājības ministrijai, lielākoties pirms gada vienreizējiem 500 eiro pabalstiem ģimenēm par katru bērnu un 200 eiro - katram pensionāram.

Krīzes sākumā atbalstu saņēma arī būvniecības nozares uzņēmumi, kas pagājušajā ziemā bija dīkstāvē, lai gan pati nozare piedzīvoja pieaugumu. Šāda bezmērķīga politika un augošas cenas rada risku, ka cietīs vismazāk aizsargātie - aptuveni piektā daļa uz nabadzības sliekšņa esošo iedzīvotāju. Palielināsies nevienlīdzība.

Intars Abražuns, Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors: “Kad algas aug straujāk nekā, teiksim, dažādi pabalsti, pensijas, valsts atbalsts, tad šī plaisa, pēc līdzšinējās pieredzes, parasti palielinās.”

Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja: “Jārēķinās ar to, ka principā, kāpinot valsts atbalstu, mēs kāpinām arī ienākumus, algu un tas var veidot inflācijas spirāli. Cenas pieaug, algas pieaug, atkal cenas pieaug, un tas ir atkal neizbēgami, un īpaši, ja tā nauda ir nevis mazturīgo iedzīvotāju rokās, bet, ja viņi tā kā principā ir tā, ka injekcija, ekonomika saņem naudas injekciju, un to naudas injekciju saņem visi. Tas ir tā, ka visi diabētiķi arī saņem šokolādi - tas viņiem nav vajadzīgs.”

Janvārī visiem elektrības lietotājiem no valsts budžeta apmaksāja daļu no rēķina - pakalpojuma un OIK maksu. Dārgākajās pašvaldībās apmaksā arī siltumapgādes sadārdzinājumu, kompensē gāzes rēķinus. Tas samazināja cenas par elektrību un siltumenerģiju un apturēja inflāciju janvārī. Papildus ģimenes saņēma arī 50 eiro par katru bērnu.

“Septiņās grupās no 12 mums tomēr cenas ir pieaugušas un piecās samazinājušās. Janvāra mēnesī mēs esam konstatējuši, ka visbūtiskāk pieaugušas tieši pārtikas cenas. Savukārt pretējā pusē samazinājums ir novērots ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Šobrīd būtu pāragri izdarīt secinājumus, vai mēs ejam inflācijas samazināšanās virzienā, drīzāk es domāju, ka mēs šobrīd esam piebremzējuši vai apstājušies.”

Lēmumu maksāt pabalstus kritizē Finanšu ministrijas iekšienē. Tas bijis politisks, ar vēlēšanu tuvumu saistīts lēmums, kas inflācijas bremzēšanas vietā to veicinās citās preču grupās un palielinās valsts parādu. Tam piekrīt arī fiskālās disciplīnas sargi.

Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja: “Būtu daudz pragmātiskāk un pamatotāk, ja tie politiskie lēmumi tomēr ietvertu arī ekonomisko komponenti. To var arī savienot, manā skatījumā. Nu, nav obligāti sniegt palīdzību visiem.”

Pēteris Strautiņš, ”Luminor” ekonomists: “Daudzi cilvēki, daudzas ģimenes galu galā ir bijuši ieguvēji, teiksim, arī esmu es pats kopā ar visiem tiem atbalsta pasākumiem, saņemu vairāk, nekā man papildus izmaksā enerģija. Es mājās izmantoju granulas, biomasu. Tā, starp citu, ir tipiska situācija, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājās, ko kurina, vai nu ar malku, granulām vai arī centrālās apkures zonās, kuras daļēji vai pilnībā silda ar biomasu.”

Atis Zakatistovs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs): “No Finanšu ministrijas puses mēs nekad neesam atbalstījuši tādu visaptverošu atbalsta sniegšanu. Politiskās sarunas notiek un jūs to noteikti arī ziniet. Un tās sarunas nav vienmēr tās draudzīgākās.”

Finanšu ministrijas politiskā vadība uzskata, ka turpmāk stimulēt ekonomiku ar valsts budžeta palīdzību vairs nevarēs. Tas jādara komercbankām, ko jāpanāk Latvijas centrālajai banka. Tai arī jārūpējas par samērīgu inflāciju.

Atis Zakatistovs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs):

“Bankas nav pietiekami daudz kreditējušas ekonomikas attīstību un līdz ar to Finanšu ministrija un šī māja ir vairāk ieguldījusi ekonomikas attīstībā proporcionāli nekā būtu veselīgi, jo būtu veselīgi, ja bankas kreditētu ekonomiku un tad nebūtu, teiksim, tādi burbuļi neveidotos, ka tikai publiskā nauda tiek izmantota ekonomikas izaugsmei. Mūsu budžets ir veidots, plānojot ekonomikas pieaugumu, un šobrīd tas, ko es redzu, ir nevis ka ar Finanšu ministrijas fiskālās politikas ietekmi, bet tā tiešām būtu monetārās politikas ietekme, kurai vajadzētu tagad celties kājās un teikt - arī mūsu laiks ir pienācis dot savu artavu tautsaimniecības attīstībai un mazināt inflāciju, un tas ir centrālo banku jautājumos.”

Valsts atbalsts energoresursu cenu kompensēšanai paredzēts līdz aprīlim. Taču cenas, visticamāk, augs arī turpmāk. Siltajā laikā iedzīvotāji to izjutīs mazāk, bet rudens un nākamā ziema var izrādīties smagi, tāpēc eksperti aicina šo laiku izmantot, lai apkuri pielāgotu lētākiem resursiem vai nosiltinātu māju.

Būvnieki cenšas panākt valdības lēmumu, ka līdz ar resursu sadārdzināšanos automātiski indeksē jau noslēgtos būvniecības līgumus. EM to neatbalsta, sakot, ka jau tagad ir paredzēta iespēja koriģēt līgumu, ja pasūtītājs tam piekrīt.

Resurss: nra.lv