Laikā no pagājušā gada oktobra līdz decembrim, kad vēl dominēja kovida delta paveids, no šīs slimības miruši septiņi cilvēki, kas bija saņēmuši balstvakcīnas devu. Janvārī SPKC saņēmis informāciju par vēl trim cilvēkiem, kas bijuši potēti ar balstvakcīnu, bet pēc inficēšanās miruši. Precīzs nāves cēlonis - kovids vai kāda cita kaite - šiem cilvēkiem vēl nav noteikts.
Vecums, hroniskās kaites, fona saslimšanas, piemēram, onkoloģija, sirds slimības, citas infekcijas, arī liekais svars pašreizējos apstākļos ir galvenie riska faktori negatīvākam scenārijam, saslimstot ar kovidu. Un šīm iedzīvotāju grupām arī pēc trešās potes, kas garantē vislielāko aizsardzību, rūpīgi jāsargā sava veselība. To norādīja arī SPKC, kur analizēti Nāves cēloņu reģistra dati.
"Jāsaka tā, ka vidējais vecums mirušajiem bija 70 un vairāk gadi. Un bija norādītas arī ļoti nopietnas blakus saslimšanas. Piemēram, onkoloģija, akūts miokarda infarkts. Imūnsupresētie pacienti. Tātad tās ir arī ļoti nopietnas blakus saslimšanas. Ir noteikti jāvērtē arī kopējais veselības stāvoklis," sacīja SPKC pārstāve Ilze Arāja.
To, ka pēc kovida, arī omikrona paveida, kas dominē tagad, veselība pasliktinās, redz arī kardiologi, endokrinologi un citi speciālisti, kas ārstē hroniskās kaites.
"Noteikti kovida saslimšana pasliktina hroniskas sirds slimības gaitu. Un kā viens no spilgtākajiem piemēriem ir pacienti ar sirds mazspēju, kam tā jau ir sastrēgums mazajā asins lokā, plaušās, respektīvi. Jāsaprot, ka sirds, asinsvadu slimību kontrole un šo slimību ārstēšana ir tiešā saistībā ar šo mirstību," uzsvēra Stradiņa slimnīcas kardiologs Kārlis Trušinskis.
Viņam ir arī tādi pacienti, kam pēc kovida radies sirds muskuļa iekaisums - miokardīts. Vakcinācija un balstvakcīnas saņemšana ir aizvien efektīvākais veids, kā sevi pasargāt, taču tā neatceļ papildu drošības pasākumus un īpašu piesardzību riska grupu pacientiem.
Resurss: lsm.lv/nra.lv
3.71'C
Pasākumi
Aptauja
