Aicina autovadītājus uzmanīties, jo rudenī dzīvnieki biežāk iznāk uz ceļa

Foto: Euro Weekly News

Iestājoties rudenim īpaši uzmanīgiem jābūt autovadītājiem, jo uz Latvijas ceļiem arvien biežāk parādās meža dzīvnieki un avārijas sekas var būt traģiskas. Dzīvnieki dodas pārtikas meklējumos, un šis rudens bijis ļoti ražīgs, tādēļ paredzams, ka meža dzīvnieku kustība šogad būs aktīva.

Lūk šādu aļņu skaits Latvijā lēšams ap 20 000 un to rīcība ieraugot automašīnu ir patiešām neparedzama, daži nobīstas un mūk prom, citi burtiski sastingst. Un viens šāds alnis sver vidējo pustonnu!

Rudenī dzīvnieki ir biežāk sastopami pie ceļa – pārnadžiem, proti, aļņiem un staltbriežiem, sākas riesta laiks, tāpat dzīvnieki iznāk ēst ābolus, kas sakrituši ceļmalās, un citu lauksaimniecības produkciju. Līdz ar rudens iestāšanos pasliktinās arī redzamība – rītos vēlāk paliek gaišs, bet vakaros ātrāk satumst, biežāk līst lietus un ir migla.

“Lielākā daļa dzīvnieku pārvietojas krēslā un tumsā, tas ir viņu pašu labā, jo dabā ir iekārtots, ka šis ir laiks, kad viņi ir lielākā drošībā – nost no cilvēku, plēsīgo dzīvnieku acīm un tas ir viņu aktīvais laiks,” skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja pārstāve Inta Lange.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem posmos, kas aprīkoti ar brīdinājuma ceļazīmēm “Savvaļas dzīvnieki” un meža apvidū. Ar šādām zīmēm aprīkoti 98 ceļu posmi.

Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, ieteicams samazināt ātrumu, lai nepieciešamības gadījumā spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai veikt drošu apdzīšanas manevru.

“Ja uz ceļa ierauga dzīvnieku, tas ko iesaka drošas braukšanas eksperti ir diemžēl, ja dzīvnieks ir zemāks par kapotu, ir jābrauc, jātriec nost. Ja dzīvnieks ir augstāks, jādara viss, lai izvairītos no sadursmes. Eksperti iesaka, ka nevajadzētu veikt nekādas straujas kustības, nav ieteicams pīpināt, vai mirkšķināt ar gaismu, tas var tikai pasliktināt situāciju, dzīvnieks var kļūt pavisam neprognozējams,” saka “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova.

Daudzviet Eiropā ceļu malas ir nožogotas, Latvijā ar žogiem aprīkoti vien 60 km autoceļu, taču dzīvniekus žogi ne vienmēr aizkavē, piemēram, alnis spēj pārlekt pāri pat 3 metrus augstam šķērslim.

“Mežacūkām lielākais risks, ka staigā baros, tad autocadītājam vairāk jāuzmanās. Mežacūkas ir mazliet uzmanīgākas, vairāk nogaida, pastāv, paskatās. Lielāks risks ir brieža dzimtas dzīvniekiem, jo tad kad nobīstas, vienkārši skrien.”

Ja noticis ceļu satiksmes negadījums ar dzīvnieku, kurā ir cietušie, un transportlīdzeklis nevar turpināt ceļu, par to jāinformē Valsts policija. Ja negadījumā nav cietuši cilvēki un transportlīdzeklim nav radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevarētu turpināt ceļu, par notikušo ir jāinformē Valsts meža dienests.

Resurss: TV3 Ziņas

DALIES : 0 DALIES : 12 DALIES : 14