Šogad pārceltas 2 darba dienas. Uzzini, kad būs jāstrādā, bet kad - varēs svinēt

Foto: Ekrānuzņēmums

Saskaņā ar MK rīkojumu “Par darba dienu pārcelšanu 2024. gadā” šogad tiks pārceltas divas darba dienas. Proti, no pirmdienas, 2024. gada 23. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 14. decembri, un darba dienu no pirmdienas, 2024. gada 30. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 28. decembri.

Darba likuma 133. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Savukārt saskaņā ar Darba likuma 143. panta sesto daļu, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas. Līdz ar to Darba likumā noteiktais darba dienu pārcelšanas tiesiskais regulējums paredz atkāpes no vispārīgajiem darba nedēļas ilguma noteikumiem.

Valsts darba inspekcija (VDI) skaidro, ka darba dienu pārcelšanas tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi un atpūtas laiku. Tādā veidā tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, uz kuru darba dienas tiek pārceltas, savukārt citā nedēļā nodarbinātajiem tiek nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits, kuras tie var izmantot pēc sava ieskata.

Darba dienas pārcelšanai nevajadzētu mazināt darbinieku to tiesību apjomu, kuru tie būtu ieguvuši, ja darba dienu pārcelšana nemaz nebūtu realizēta. Proti, darba dienu pārcelšana tiek realizēta, ievērojot, ka netiek pasliktināts darbinieka tiesiskais stāvoklis (Darba likuma 6. panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību) un tiek ievērots vienlīdzīgu tiesību princips darba tiesiskajās attiecībās (Darba likuma 7. panta). Ja tiek pārcelta darba diena, tad uzskatāms, ka tajā mēneša nedēļā, uz kuru tā tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu vairāk, savukārt tajā mēneša nedēļā, no kuras darba diena tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu mazāk. Kopējais darba dienu un normālā darba laika stundu skaits kalendārajā mēnesī nemainās. Šādā veidā organizētais nedēļas darba laiks uzskatāms par attiecīgā darbinieka normālo darba laiku.

Ja darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas.

Ja darbiniekam ir iestājusies pārejoša darbnespēja laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas, skaidro VDI.

Resurss: nra.lv

DALIES : 0 DALIES : 48 DALIES : 59